3. A. 365. No Nogales. LP, VI, 42 (15) piez.

[Vienai brūtei nomiris brūtgāns un viņa vienādi raudājusi pēc sava mirušā drauga. Te vienu nakti atjājis viņas brūtgāns pie viņas un aicinājis, lai šī kāpjot viņa zirgam mugurā. Meita arī uzkāpusi zirgam mugurā un tā abi aizjājuši uz kapsētu. Kapsētā brūtgāns iegājis vienā kapā, zirgs otrā, un brūtgāns aicinājis meitu sev līdz. Meitai palicis bail un šī sākusi bēgt, bet brūtgāns dzinies viņai pakaļ. Meitai tomēr laimējies izbēgt.

Otrā dienā gājuši abus kapus atrakt, un nocirtuši gan tam zirgam, gan tam mironim, meitas brūtgānam, galvas. Kā nocirtuši - tecējušas asinis abiem diviem tā kā dzīviem. Beidzot aprakuši abus, zirgu un brūtgānu, purvā.