1. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, I, 150.

Jauns puisis kādu nakti redz, ka caur zara caurumu lietuvēns ienāk. Viņš knaši aizbāž caurumu ar vilnu un noķeŗ lietuvēnu. Puisis: paņem kādu čubiņu no savas gultas un ieliek skapī, lai no rīta zinātu, vai lietuvēns vīrišķis jeb sievišķis. Čubiņa no rīta parāda, ka lietuvēns sievišķis.

Puisis lietuvēnu apprec un dzīvo laimīgi. Bet reiz sieva plijās virsū, lai jel parādot, kur toreiz ielīdusi. Vīrs attaisa caurumu un domā patlaban teikt: "Te, te, sieviņ, te tu ielīdi!" bet sieva špuks! pa caurumu ārā un pazūd.