4. Ētmanis Kazdangā, Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 503 (3).

Kādā sienā bijušas svētās meitas, kur puisim itin tuvu vajadzējis gulēt. Viena no svētām meitām nākusi katru nakti puisim sapņos un nemaz nedevusi mieru. Tad vecāki ļaudis devuši padomu, lai sienmali labi izmeklējat, vai nebūšot kādu caurumu atrast; ja atrodot, lai tad ar apses puļķi ačgārniski aizbāžot, tiklīdz mocītāja atkal sākšot gar viņu darboties. Labi - darījis tā. Un nu rītā par brīnumiem atradusies guļā jauna, skaista meita ne par ko neatstājusi viņu.

Pēcāk puisis šo svētu meitu apņēmis par sievu - ilgi laulībā sadzīvojis. Bet kad kādreiz ņēmies stāstīt, no kurienes šī ienākusi, arī to puļķi izrāvis rādīdams, tad sieva itin piepēži caurumā atkal ieskrējusi un nekad vairs ārā nenākusi.