7. A. Lerchis-Puškaitis no Kaspara Čipiņa, Džūkstē. LP, VII, I, 508 (l).

Citreiz viens puisis aizjājis mežmalā zirgus pieguļā. Redzot: trīs skaistas meitas dej gar mežmalu. Tā šis nevar novaldīties , ies ar viņām paplēsties. Aiziet -- nu šīs tā kā vējot vējo šim apkārt un mans puisis noprot, ka nava vis lāgā. Bet viņš kautkad no vecāka cilvēka mutes bija dzirdējis : ja no kārkla mizas uztaisot lencīti, šai lencītī iesienot krustiņu un tad lencīti ar visu krustiņu uzmetot tādām nomocītām dvēselēm kaklā, tad viņas paliekot par dzīviem cilvēkiem.

Dvēseles augot tāpat kā mēs. Ja kāds bērna gados nomocīts, tad pēc gadiem bērna dvēsele izaugot par lielcilvēka dvēseli.

Ja, un tā nu uztaisījis lencīti, iesējis krustiņu un uzmetis vienai, kas visvairāk šo aizkārusi, gaŗām situsies, lencīti kaklā. Uzmetis --- tā šī brēcot, lai laižot vaļā, lai ņemot nost. Gar zemi vēl nokritusi brēkdama. Bet puisis ne klausās, ne dzird - bēg mājā. Paskrienot tādu gabalu - dzirdot, ka nākot citi gari pakaļ - rūc vien. Bet šis neskatās ne atpakaļ, ne ko - tikai bēg, cik jaudā. (Būtu paskatījies atpakaļ, tad būtu bijis pagalam.)

Kā pārskrējis mājā, tā gultā iekšā, notinot galvu ar apsegu un guļ, ka ne dzirdot, ne redzot. Te pēc gaiļa laika ienākot šim skaista meita iekšā ar visu lencīti, ar krustu. Gaismā piecēlies, gājis pļaut, šī ejot palīgā grābt, visu strādājusi. Ēst arī lai dodot! Viņa no šā neatstājot, guļu lai katru vakaru pataisījusi, bet klāt gulēt negājusi. Gribējis gan iet pie šīs, bet šī sakot: "Gadu un seši nedēļi jānosēro, tad vari mani precēt!"

Labi - gaidījis to laiku, pēc. tam apprecējis. Un nu šī nezinājusi, kā godāt, kā pateikties vīram, ka izpestījis, ka šai nebijis vairs jāspokojas.

Abi nodzīvojuši sirmu mūžu, bijuši bērni lai, kamēr tad nolemtā mirstamā laikā nomirusi. Mirdama tad tikai pateikusi vīram, ka māte to mazu esot nožņaugusi, apakš kārkla krūma pabāzusi.

Vēl teikusi: "Tas bija labi, ka neskatījies toreiz atpakaļ, citādi tevi citi gari būtu sajājuši. Kad tu vienu gadu agrāki būtu nācis pie manis gulēt, tad tu arī būtu bijis pagalam, jo tad man nāca kādi nekādi nešķīstumi ārā, kādi nekādi tārpi, kas nekas, kamēr tapu skaidra."