8. Teicēja. 76 g. veca I. Staleidzāne Atašienē, Kultūras balss kr.

Kaids puiss naktīs staiguoja uz klāva gulātu. Vokorā pi juo pīīt meita, boltuos drēbēs, pagu leidz pusnaktim un izgaist. Puiss pastuostīja itū cytim un kaids cylvāks soka puišam : "Vokorā, kad atsaguļs meita, tu izsvīd uz juos škaplerus un rožoncas un jei nikur nanūbēgs un izstuostīs tev vysu, kas jei taida ir!"

Utrā vokorā puiss pajēmja škaplerus un rožoncas un atsagula uz klāva. Dreiži atguoja meita un atsagula pi juo kluot. Puiss, jai namonūt, izsvīdja uz juos škaplerus un rožoncas, gu un gaida, kas byus. Pašuos pusnaktīs meita tryukuos kuojuos un gribēja īt, bet navarēja paīt un stuov plyka.

"Kas tu taida esi?" prosa puiss. "

"Es esmu nūluodāta un sorguoju naudu; bet juo tu mani aizturēji, tad apģērb mani, aizved uz baznīcu un nūkristī!" atbildēja meita.

Puiss dabuoja drēbu, apģērbja meitu, reitā aizvedja uz baznīcu un nūkristīja. Puiss ar meitu atbraucja nu baznīcas un meita soka: "Tagad īsim izraksim tū naudu, kuŗu es sorguoju!"

Puiss ar meitu guoja pēc naudas treis nedēļas: izroka naudu, atnazuši uz sātu, apsaprecēja un dzeivuoja leimīgi. Cikom meita beja apburta, jei varēja tū ceu leidz naudai nūskrīt par vīnu minūti, kuŗu ar puisi guoja treis nedēļas.