A. 401. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Bilskā.

Vecos laikos bijis milzīgs mežs, kurā bijusi maza būdiņa un viņā dzīvojis vecs sirms vientulis, kas ne ar vienu cilvēku nesagājies un nerunājies. Mežā dzīvojusi viena vienīga stirna, pavisam balta un ļoti skaista. Kad stirna kur gājusi, to pavadījis vesels bars strazdu un cielaviņu. Citu zvēru un putnu mežā nebijis. Vecais vientulis bijis stirnu pieradinājis. Viņa nākusi vientuļa būdas tuvumā un dažreiz ilgi tur lēkājusi.

Reiz mežā ienākuši sveši. mednieki, kas sākuši stirnu vajāt. Stirna bēgusi no medniekiem un strazdu un cielaviņu bars tai kliegdams un čivinādams sekojis. Kad stirna no medniekiem nekur vairs nevarējusi glābties, tad ieskrējusi vientuļā būdā. Mednieki, stirnai pēdas dzīdami, ielauzušies vientuļā būdā. Vientulis stirnu aizstāvējis un sācis ar medniekiem cīnīties. Beidzot mednieki vientuli uzvārējuši un stirnu nāvīgi ievainojuši.

Kad stirna, asinim pārplūdusi, nokritusi zemē, tad tai pašā acumirklī vientuļa būda pārvērtusies par krāšņu ķēniņa pili, milzu mežs par pils dārzu, baltā nonāvētā stirna par skaistu ķēniņa meitu, cielaviņas par pils preilenēm un strazdi par pils sulaiņiem.