3. Fr. Mūrnieks 1879. g. Valkas apr. Lejas pag. Kurmju mājā, Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 920 (3)

Viena māte pieņēmusi savam bērnam aukli, .tāpēc ka pati vienmēr vilkačos gājusi. Viņai bijusi kazas āda; kad šo ādu sev uzklājusi, tad palikusi par vilkaču. Katrreiz, kad māte taisījusies par vilkaču, piesacījusi bērna auklei, ja bērns ēsti prasot, tad lai šās tā saucot: "Atlēc, kaziņa, atlēc, kaziņa! tavi bērniņi ēsti prasa."

Kad aukle tā nu saukusi, tad patiesi vilkača atlēkusi, nolikusi kazas ādu, palikusi par cilvēku, pabaŗojusi bērnu, uzvilkusi atkal kazas ādu un aizgājusi. Tā tas noticis arvienu.