6. A. 402. J. Vāgners Liel-Iecavā, A. Bīlenšteina kr. LP. VII, II, 25, 8.

[Tēvs, gribēdams pārbaudīt savus trīs dēlus teicis, ka to šis turēšot par pārāko, kas uzmeklēšot visskaistākās drēbes. Visi trīs nu arī izgājuši meklēt, bet jaunākais], muļķītis, iekūlies lielā purvā. Purvā bijusi pils, pilī neviena cilvēka - tikai varde tupējusi uz krēsla. Tā vaicājusi: "Ko te meklē?" '

Muļķītis atbildējis, ka tēvs esot viņu atsūtījis pēc skaistākām drēbēm, tās jāmeklējot.

Varde teikusi: "Paliec vienu gadu pie manis, ēd, dzer, cita darba nedari, tikai katru rītu izcel mani no gultas un noliec te uz krēslu."

Labi. Pēc gada muļķis tad dabūjis skaistas jo skaistas drēbes. Otrreiz muļķis pārnes atkal vairāk 'naudas. Trešu reizi brāļiem jāiet pēc visskaistākām līgavām. Tad muļķītis sakalpo atkal gadu pie vardes. Pēc gada varde saka: "Šonakt uzcel lielajā istabā kanceli un lasi cauru nakti šo grāmatu."

Lasījis - tad papriekšu nākuši mūdži baru bariem, tad vardes, kukaiņi, kurkdami, tad tārpi, beidzot suņi, vilki, lāči, visupēc liels pūķis. Pūķis izkārpījās, izālējās, bet viņš tikai lasa. Gaismiņā baidekļi pazuda un nu varde iedod muļķītim galvas drāniņu, sacīdama: "Mājā atsaki tā, ja tev vaicā ko par līgavu: "Mana drāniņa skaista, mana līgava vēl jo skaistāka!"

Gājis mājā, saticies pie liepas - kur visiem trim brāļiem bijuši naži iesprausti ---- ar gudriem brāļiem, tie drāniņu šim atņēmuši. Gudriem nu bijušas katram pa līgavai, muļķim ne līgavas, itin nekā.

Bet pēc laika tēva pagalmā iebraukusi lepna ķēniņa karīte. Izkāpusi daiļa ķēniņa meita un vaicājusi, kur viņas drāniņa? Gudrie iznesuši drāniņu, bet šī atteikusi: "Jūs abi, blēži, neesat tās drāniņas cienīgi, lai nāk muļķītis, tas mans brūtgāns."

Muļķītis aizbraucis ķēniņa meitai līdz, apprecējies un dzīvojis pilī laimīgi; jo nu purva un muklāja vietā bijusi izcēlusies vesela valsts un visi mūdži un zvēri bijuši pārvērtušies par cilvēkiem. -