7. A. 402. T. T. Kurzemes Jaunpilī, A. Bīlenšteina kr. LP, VII, II, 25, 9, 9,

[Tēvs apsolījis tam no saviem trim dēliem visu savu mantu, kas pārvedīšot visskaistāko līgavu. Gudrie brāļi nu arī pārveduši līgavas, bet muļķītis vardi. Tēvs tad licis savām vedeklām izrakstītus kreklus pašūt. Gudro brāļu līgavas izrakstījušas skaistus kreklus, bet muļķītim varde slepeni pa nakti izrakstījusi kreklu tik greznu, ka pat muļķīša ģīmis tur iekšā bijis redzams. Tad tēvs licis otrreiz un trešreiz tādus pašus kreklus rakstīt.

Nu muļķītis nolicis kreklu uz galdu un pa nakti paslēpies žūrējis, kas gan viņam tik smalkus kreklus spēj izrakstīt. Ieraudzījis, ka varde tā rakstītāja. Tūdaļ skrējis klāt, apkampis vardi, skūpstījis to. Skūpstot varde pārvērtusies par daiļu līgavu. Tā nu muļķītis paturējis virsroku par gudrajiem brāļiem.