11. A. 402. Teicēja 55g. veca A. Malnoce, Liksnā.

Tāvam beja treis dāli: divi daili gudri, trešais pamuļkīts. Tāvs grib ,precēt: dālus zan īdevja kotram dālam pa uobūļam, lai svīž uobūus un kotrs lai īt pakaļ pēc sova uobīya. Pamuļkīts kai svīdja uobūli, tai uobūļs īsavēļa pūrā. Pamuļkīts guoja pakaļ un pīguoja pi akmeņa, uz kura sēdēja varde.

"Tev vajag byut man par sīvu, muns uobūļs pīsavēļa pi tevis," soka pamuļkīts.

"Varu gon byut," soka varde. "bet vai tu muocēsi mani pajemt?"

Pamuļkīts atguoja uz sāta. .lau beja saguojuši ari bruoļi. Bruoļi vīns par ūtru stuosta par sovom skaistom sīvom, bet pamuļkīts klus. Tad tāvs soka: "Reit aizejīt pi sovom bryutem un atnesīt man kaidu duovanuojumu!"

Dāli aizguoja. Atguoja pamukīts uz pūru pi vardes un raud. "Kuo tu raudi?" prosa varde, uz akmeņa sādādama. "Tāvs pīsacīja atnest nu bryutem duovonu jam, bet kū lai es nu tevis jemu? Kū tu dūsi tāvam?" soka pamuļkīts. Naraudi!" atbildēja varde un paskrējuse zam akmeņa iznesja "

skaistu kraklu, svuorkus un gruomotu. Pamuļkīts redz ka te na varde un prosa: "Vai ilgi tu jau par vardi?"

Treis godi kai nūluodāta un vēl treis juoir par vardi," saka "

varde. Pamuļkīts pajēmja duovauas un aiznesja tāvam.

Tāvs vysvairuok prīcuojās par pamuļkīša bryutes duovonom. Pēc kaida 1aika tāvs pasacīja dālim atvest bryutes un sasalauluot. Dāli aizguoja. Pamuļkīts atguoja pi savas vardes un varde soka: "Atej Juoņūs! Es sēdēšu uz naudas kastes un tu mani īlīc ozūtē un naudu pajem!"

Pamuļkīts aizguoja uz sātu. Bŗuoļi jau savaduši sovas bryutes.

"Un kur tad tava?" prosa tāvs.

"Es sovu Juoņūs atvesšu," atbildēja pamulķīts. "Atguoja Juoņi un pamuļkīts aizguoja pēc sovas vardes. Tai stracī varde sēdēja uz naudas kastes. Pamuļkīts vardi īlyka ozūtē, pajēmja zaltu un atguoja uz sātu. Sātā zaltu jis atdevja tāvam, bet vardi īlaidja paceplē. Bruoļi suoka smītīs, tāvs nūskuma, bet pamuļkīts izleida uz cepļa un sēd. Reitā bruoļi ar sovom bryutem aizbraucja uz baznīcu lauluotūs. Ari pamuļkīts nūkuopja nu cepļa, izvylka vardi nu paceples, īlyka ozūtē tm aizguoja uz baznīcu. Bruoļi jau beja sasalauluojuši un baznīckungs suoka pamuļkīti lauluot. Te varde palyka par vysaidom čyuškom um tuorpim, bet pamuļkīts jū vys turēja. Beidzūt jei palyka par vuorpsti. Pamuļķīts puorlauzja vuorpsti un juo suoņūs stuovēja cīši skaista meita. Baznīckungs jūs salauļuoja un pamulkīts pa šai dīnai dzeivoj laimīgs, bet bruoļi skauž juo laimi.