12. A. 402. Štauers Iecavā. LP, IV, 54, 2.

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz tēvs saka saviem dēliem: "Eita pasaulē --- kurš vairāk naudas pārnesīs, tam atdošu mājas!"

Visi trīs brāļi aiziet mežā naudu meklēt; bet muļķītis arvienu palika pakaļā, tādēļ ka gudrie brāļi no viņa muka - beidzot palika viens pats.

Muļķītis iet, iet - gadās mazs skaidu celiņš. Ies pa to pašu. Un ko domāt - skaidu celiņš nobeidzas pie tādas mājiņas, kas uz vistas kājas griežas. Ieiet iekšā: nav neviena cilvēka, tik čūska izbāž galvu pretim.

Labdien! čūska." "

.,Labdien! labdien! Ko gribēji?"

"Darbu gribēju --- man jāpelna nauda, jo tēvs teica: kas dabūšot pulku naudas, tam atdošot mājas."

.Nu labi!" čūska iesakās, "sacērt malku, iekurini uguni, sasildi ūdeni, iebāz mani apmērcēt un tad noliec mani atkal atpakaļ. kur paņēmi - gan tad nopelnīsi kaut ko."

Muļķītim nebija sakāms divreiz: necik ilgi ūdens gatavs, čūska apmērcēta un vietā nolikta.

Tagad čūska saka : "Fj viņā istabā un ņem naudu, cik patīkas ?"

Muļķītis piebeŗ trīs kules ar skaidru zelta naudu un pārsteidzas pie tēva, kur jau abi Gudrie brāļi priekšā. Muļķītim naudas kā pelus -- šiem nekā.

Bet nu tēvs atkal saka: "Eita vēl reiz pasaulē: kuŗš man pārnesīs visjaukāko drāniņu, tam atdošu mājas!"

Brāļi aiziet: bet mežā gudrie atkal atklīst no muļķīša. Bet muļķītis, pa skaidu celiņu iedams, nona pie čūskas, uzsilda ūdeni, apmērcē un dabū par to visskaistāko drāniņu pasaulē. Pāriet pie tēva: muļķītim ir - gudriem brāļiem nekā.

Bet nu tēvs atkal saka: "Eita vēl reiz pasaulē: kuŗš man pārvedīs visdaiļāko sievu, tam atdošu mājas!"

Brāļi aiziet; bet mežā gudrie brāļi tāpat noklīst no muļķīša kā citām reizēm. Muļķītis turpretim, pa skaidu celiņu iedams, nonāk atkal pie tās mājiņas, kas uz vistas kājas griežas. Ieiet iekšā: čūska ieprasās: "Ko tad nu gribēji?"

"Darbu gribēju!"

,,Nu labi, tad sacērt malku, iekurini cepļa krāsni, uzsildi ūdeni, apmērcē mani trīs reizes un iešauj mani cepļa krāsnī izcept. Tik aizliec ko priekšā, lai netieku ārā!"

Labi, muļķītes uzvāra ūdeni izkurina krāsni. apmērcē trīs reizēs čūsku un tad iešauj cept. Šī gan gribētu ārā lēkt, bet muļķītis aizliek plāti priekšā. Nu cep, nu cep labu laiciņu. Uz vienu reizi paliks sī rāma, nespārdīsies vairs pa krāsni. Muļķītis iešauj lizi un raus ārā paskatīties. Un ko domā - izrāva čūskas vietā daiļu meitu. Šī tūlin ieiet savā istabā, apģērbjas vienā zeltā, liek muļķītim vēl iejūgt zelta ratos varenus zirgus un tad sēžas iekšā un abi divi pārlaiž pie tēva. Tēvs tīri pabrīnās par muļķīša daiļo brūti un tā tūlin darina kāzas.

Pēc kāzām muļķītis dabūja tēva mājas.