15. A. 402. E. Žubecka Rīgā, A. Bērzkalnes kr.

Vecs tēvs taisās mirt, pasauc savus trīs dēlus un saka: "Kas no jums atvedīs skaistāko sievu, tam paliks mana māja, bet tie divi lai iet pasaulē laimi meklēt!"

Divi gudrie brāļi nu aiziet tāļu precībās, bet muļķītis iegriežas turpat tuvumā kādā mežā. Tas staigā pa mežu visu dienu, nonāk vakarā pie viena ozola un saka:

"Labvakar, sievas tēv!" Ozols arī atbild cilvēka balsī: "Labvakar, znotiņ! Tu jau būsi atnācis manu meitu precēt."

Blakus ozolam aug dadzis, un muļķis to, neko nedomādams, norauj. Bet tiklīdz viņš dadzi norāva, te tas pārvērtās par ļoti skaistu meitu. Muļķis nu paņēma atrasto meitu līdz uz tēva māju.

Abi brāļi bija atgriezušies no svešuma ar skaistām sievām, bet muļķīša sieva bija tomēr skaistāka, un šim nu arī palika tēva māja.