21. A. 402. R. Vulfs Ūziņos. LP, VI, 138, 2 piez.

Muļķis uzgājis pilī miroņu galvu. (Lācis viņu uz pili aiznesis.) Galva teikusi : "Trīs reiz tu mani nomazgā pils trešā stāvā pie pumpja."

Muļķis nomazgājis pirmo reizi -- galva iedevusi vecu drānu, teikdama : "Kad sastop upi, tad izplēt drānu un saki : "Tilts, pacelies!" otrā pusē atkal saki: "Tilts nolaidies!" tad tilts atkal pazudīs."

Muļķis to darījis un viegli pārkļuvis upei. (Citādi viņš nebūtu mājā ticis, tādēļ ka nu vairs lācis nenesis viņu). Labi! pārnācis mājā, vecā drāna nu bijusi pārvērtusies ļoti skaista, daudz skaistāka par tām drānām, ko gudrie pārnesuši.

Otrreiz tēvs sūtījis tabakas dozi meklēt. Muļķis nomazgājis galvu otrreiz un dabūjis no galvas skaistu tabakas dozi. Trešreiz tēvs sūtījis pēc daiļākās sievas. Gudrie brāļi šoreiz slepus gājuši muļķim nopakaļus. Bet kad muļķis atnācis pie upes, un drānu plātīdams teicis: "Tilts. pacelies!" tad šie gaidījuši krūmos, kamēr muļķis pāries pirmais pa tiltu. Labi! muļķis pagājis otrā upes malā un tūdaļ teicis: "Tilts, nolaidies!'' Nu tilts pazudis un gudŗajiem bijis japaliek šinī malā.

Muļķis aizgājis pilī, nomazgājis miroņu galvu trešreiz, sakūris sārtu, iemetis ugunī galvu. atkruķējis krupjus, kas no uguns ārā līduši, atpakaļ un ieraudzījis pie pils loga daiļu ķēniņa meitu.

Piezīme. Beigums tāds pats kā pirmā variantā no Lielvārdes [sal. 19.] L. P.