22. A. 402. Banka Gulbenē. LP, VI, 138, 2 piez.

Muļķītis, no gudriem brāļiem atšķīries, gājis, gājis; beidzot mežā palicis bez ceļa, un piekusis būdams, apgulies. Guļot lēna vēsmiņa viņam iečukstējusi ausī: "Celies, ej uz savu pili!"

Muļķis piecēlies, ieraudzījis ceļu un nu gājis, gājis, kamēr noticis klajumā. Un tai klajumā bijis apakšzemes caurums, tur līdis iekšā un atradis pili; bet pils istabā bijusi zelta galva, teikusi: .:Ja tu gribi šo pili iemantot, tad tev trīs mokas jāizcieš!"

Šis apņēmies un iegājis otrā istabā. Un tad nu nākusi pele, tā kodusi muļķi, lai Dievs pasarga : bet viņš izcietis. Tad nākusi žurka, tā grauzusi muļķi vēl jo vairāk; bet viņš izcietis. Beidzot nācis vērsis, tas badījis, ka bailes meties; bet viņš izcietis. Un līdz nu vērsis pazudis, pils pacēlusies zemes virsū un zelta galva nolikusi par ķēniņa meitu.

Piezīme 1. Vasilnieks Nogalē uzrakstījis, ka visi trīs jāšus jājuši; bet muļķītim bijis tāds zirgs kas ātri noguris. Viņš tādēļ uzkāpis kalniņā pagulēt. Guļot viņš sapņojis ka tā kalniņa apakšā ir pils. Labi! sācis meklēt ieeju, atradis caurumu, nokāps lejā un atradis pilī galvu. Viss cits līdzīgs variantam no Doles. L. P.

Piezīme 2. No Nīcas velns variants ir pilnīgi līdzīgs tam variantam no Lielvārdes, starpība tikai tā, ka Nīcā pils vietā, baznīca esot bijusi. Šo baznīcu kāds pagānu ķēniņš esot nobūris, pats ķēniņš baznīcā par lāci un aizskrējis mežā, pavalstnieki' par zvēriem un viņa meita par galvu. L. P.