5. A. 403 A. Cenas Mārtiņš Zaļeniekos. Jkr. II, 14 (3). LP, VII, II, 27, 2?, 2.

Vienam kungam bija puisis, kas vakaros. iedams zirgiem dot ēst, katru reizi tur palicis ļoti ilgi. Reiz kungam iešāvies prātā iet skatīties, ko puisis tur dara. Stallī iegājis, viņš redz, ka puisis mālē ļoti smuku bildi. Kungam bilde ļoti patikusi. Puisis teicis, ka bilde esot gan koša, bet viņa māsa esot vēl daudz skaistāka. Kungs vēl esot bijis puisī, tādēļ licis, lai atvedot savu māsu viņam parādīt.

Puisim ar māsu pie kunga braucot, puisis māsai teica, ka ceļā viņiem būšot trīs upes. Puisis būšot likties gulēt, bet pie trešās upes lai to modinot. Pie trešās upes nobraukušiem, puisis vēl gulējis. Māsai nav ticies traucēt viņa saldo miedziņu, tādēļ viņa braukusi pati pa to pāri. Vidū nobraukušai, kāda ragana izlīdusi no ūdens un māsu iegrūdusi upē.

Tālāku braucot, puisis uzmodies un redzēdams, ka viņa māsa pārvērtusies, vaicāja: "Kādēļ tu tāda sarkana palikusi?"

"Esmu padaudz sadzērusies Vāczemes ūdens," šī teikusi. Puisis bijis ļoti bēdīgs, redzēdams savu māsu tādu nejauku. Pie kunga nonākušu, kungs licis puisi cietumā, ka tas viņu piekrāpis.

Kādu dienu pie pavāra ienākusi pīle un prasījusi: "Ko mans brālītis dara? Ko tā briesmīgā ragana dara?"

Kad tas atkārtojies vairāk reizu, tad pavārs to teicis kungam un kungs licis pīli noķert. Pavārs kādu dienu noķēris pīli to ienesa pie kunga, bet kunga priekšā tā uz reizi palikusi par skaistuli - tā bijusi puiša māsa.

Nu viņa izstāstīja visu, kas noticis un ka viņa upē pārvērtusies par pīli. Kungs lika puisi izlaist no cietuma un to bagātīgi apdāvināja. Raganu viņš lika ar zirgiem gabalu gabalos saraut un puiša māsu apprecēja.