20. A. 403 A. Teicēja 76 g. veca J. Staleidzāne Atašienē, Kultūras balss kr.

Vīna pamuote katru reitu syutīja nest uz pilsātu puordūh pīnu buflrinīti un sovu eistū meitu. Pīna katrai devja ar māru un nivīna navarēja atdzert. Buorinīte vysod aiznesja taidu pīnu, kaidu īdevja pamuote, bet eistuo meita vysod ceļā atdzēŗa un pi upes pīlē,ja leidz māram yudeņa kluat. Vīnā reitā buarinīte nas pīnu uz pilsātu un pi tylta redz vecenīti sēžūt.

"Īdūd, meitiņ, pīna īdzert." prosa vecenīte.

"Man māra, vecenīt, tryuks, tad pamuote siss," soka buorinīte.

"Pītiks māra, meitiņ," soka vecenīte.

Buorenītei žāl tyka vecenītes un jei īdevja vecenītei pīna atdzert.

"Paldīs, paldīs, meitiņ," soka vecenīte, "par tovu loba darījumu, tev nu mutes zalta vuordi biers. Tik verīs, nadūd sova loba pamuotei!"

Meitiņa aiznesja pīnu uz pilsātu, puordevja un māra pītyka. Atīt buorenīte uz sātu prīcīga. Kad tik jei runuoj, jai zalts nu mutes bierst. Pamuote prosa, kas jai tū izdarīja, ka zalts nu mutes bierst, un prosa zalta, bet buorenīte nasoka un zalta nadūd.

Ūtrā reitā pamuotes eistuo meita nesja pīnu un kai vysod, tai ari šūreiz atdzēŗa un pīlēja yudeņa. Īt eistuo meita par tyltu un redz tū pašu vecenīti.

"Īdūd, meitiņ, pīna īdzert," prosa vecenīte. "Man māra pītryuks," atcierta eistuo meita. "Pītiks māra, meitiņ," soka vecenīte.

Eistuo meita, lai gon nagribēja, bet īdevja vecenītei pīna. Vecenīte īdzēŗa drusku sajauktuo ar yudeni pīna un soka: "Tai tu, meitiņ, kotru cylvāka muonēji ar nalobu pīnu! Par tū tev vards un škierzloti nu mutes biers!"

Fistuo meita aiznesja Pīmt uz pitsātu, purdevja, un atguoj:zse uz sātu, kai tik soka vuordu, tai vardes un škierzloti nu mutes lēcja.