Teicēja 76. g. veca Īva Staleidzāne, Atašienes pag.

Kaidam tāvam ar muoti beja vīna paša meita. Meita ju beja lela un vajadzēja jau dūt pi veira. Atbraucja kaids bryutguons svuotūs un meita pasajīmia īt pi juo par sīvu. Ūtrā vokorā atbraucja ūtrs, un meita otkon pasajmja īt pi ūtra par sīvu. Trešā vokorā atbraucja trešs bryutguons un meita ari pi trešuo pasajēmja īt par sīvu. Ar vysim trejim bryutguonim meita nūsarunuoja taisīt kuozas vīnā vokorā. Tāvs ar muoti raud un nazyna kū danīt : meita vīna paša, bet treis bryubguoni. Jīm beja vē vaca kēve un kucīte. Kaidā dīnā īguoja vecīts un prosa tāvam ar muoti: "Kuo jyus raudit?"

"Kai mums naraudot?" atbildēja tāvs un muote, "meita vīna paša, bet pi trejim veirim juodūd!"

"Aizspīdīt par nakti klāvā meitu, kēvi un kucīti un vyss byus lobi," pamuocija vecīts un aizguoja sovu ceļu. Atguoja vakors. Tāvs un muote aizspīdja klāvā meitu, kēvi un kucīti. Reitā aizguoja tāvs uz klāvu pasavārtu un radz, ka klāvā treis meitas un vysas vīnaidas. Navar tāvs ar muoti pazeit, kura jūs meita, kura kēve un kucīte. Atguoja kuozu dīna. Sabraucja vysi treis precinīki. Precinīki zynuoja, ka tāvam ar muoti tik vīna meita ir un suoka streidētīs sovā stuorpā. Tāvs īvedja ustobā vysas tr'eis meitas un soka: "Jemīt, katrs kuru gribit!"

Meitas beja vysas uz mota vinaidas. Preciniki pajēmja pa vīnai meitai, nūdzēŗa kuozas un aizbraucja.

Pyrmajam precinikam beja krituse eistuo meita, ūtrajam kēve un trešajam kucīte. Pēc kuozu prmā svātdīnā tāvs ar muoti aizbraucja uz pyrmū znūtu pasavērt meitas. Veirs ar muoti navar atsateikt, ka meita vadakla cīši loba, gudra un struodīga.

Ūtrā svātdīnā tāvs ar muoti aizbraucja pasavārtu ūtru meitu. Veirs ar muoti navar atsateikt, ka meita cīši 1aba, gudra un struodīga, tikai tei vaiņa, ka cīši daudzi ādūte : paādūte pi golda ar vysim reizē, ejūte pi dorba un maizes kukuli nasūte leidza.

Trešā svātdīnā tāvs ar muoti aizbraucja uz trešū meitu pasavārtu. Veirs ar muoti navar atsateikt, ka meita cīši loba, gudra un struodīga, tikai tei vaiņa, ka jo izdzierstūte, kur kas lomuojas, tyuleņ atstuojūte vysu dorbu un skrīnūte, kaut uz ūtru cīmu. Tai tāvs ar muoti, cīmuodamīs pi meitom izzinuoja, ka jūs eistuo meita ir pi pyrmuo precinīka, kēve pi ūtruo un kucīte pi trešuo.