6. A. 425 A. G. LP. Džūkstē - Pienavā. LP, I, 52.

Kādam kurpniekam ir trīs meitas. Reiz tas, uz Rīgu braukdams, prasa savām meitām, ko katra vēloties, lai pārvestu. Viena vēlējas skaistu lakatu, otra vācu brunčus, bet trešā to, ko tēvs uz ceļa pirmo satikšot. Vecais nu aizbrauca.

Pa nakti braukdams. visu gaŗo ceļu nesatiek nevienu; tik gaismiņai svīstot, netālu no Rīgas, pamana uz ceļa zalti. Viņš domā no zalša izvairīties, bet šis gribot negribot ielien ratos. Vecais nu pārved no Rīgas vienai meitai lakatu, otrai brunčus un trešai zalti.

Zaltis tūlīt aptinas meitai septiņreiz gar kaklu un šī viņu savalkā septiņi gadi. Ja meita gāja uz pirti, tad zaltis saritinājās uz viņas drānām; no Pirts iznākot tas atkal saritinājās septiņreiz gar kaklu.

Septītajā gadā abām vecākajām māsām iekrīt vienā svētdienā kāzas un te, māsas laulājot, zaltis atritinās no kakla un paliek par skaistu puisi.. Nu trešā māsa arī piedalās pie laulībām un salaulājas ar skaisto puisi.