9. A. 425 A. Uzrakstīta Līksnas pag. Kultūras balss kr.

Senejūs laikūs dzeivuoja tāvs ar muoti un trejam meitom. Kaidu reiz, korstā vosoras dīnā, muosas aizguoja uz azaru mauduotūs. Nūvylka juos drēbes, atstuoja uz krosta un pašas saleida yudenī. Izamauduoja muosas, izleida nu yudeņa un gribēja gērbtīs. Pīīt jaunuokuo muosa pi sovom drēbem un redz, ka uz drēbem guļ lela, lela cyuška. Kai tik muosa grib jemt drēbes, cyuška izplēš muti un grib īkūst. Vacuokuos muosas apsavylka un, navarādamas sagaidīt jaunukuos muasas, aizguoja uz sātu. Kad vacuokuos muosas aizguoja, cyuška runoj jaunuokajai muosai: "Jo īsi pi manis pi veira, es tev drēbes atdūšu!"

Jaunuokuo muosa pasasmēja un soka: "Īšu, jo drēbes atdūsi!"

Cyuška tyuleņ atstuoja drēbes un īleida yudenī. Jaunuakuo muosa apsagērbja un aizguoja uz sātu. Vacuokuos muasas pīskrēja un vaicoj, kai jei dabuoja drēbes nu cyuškas. Jaunuokuo muosa vysu izstuostīja un otkon juos vysas dzeivuoja pa vacam. Atguoja zīma. Kaidā jaukā vokorā atbrauc uz jaunuokū muosu svuotūs kaids boguots, hoguots kungs. Muote ar tāvu nūsabreinuoja, ka svuoti atbraucja pyrmuok uz jaunuokū muosu, bet atsacīt navarēja, jo precinīks beja cīši skaists un boguots. Sarunuoja un nūlyka kuozas par treis nedēļas. Atguoja kuazu dīna, sabraucja vvsi vīsi, atbraucja jauničs, nūbraucja uz baznīcu un sasalauluoja. Atbraucja rnu baznīcas, nūdzēra kuozas jaunives golā un losos vysi braukt uz jaunīča golu. Sajyudzja zyrgus un izbraucja. Pvrmais braucja, kai jau pījemts, svuots. Pībraucūt pi tuo azara, kurā muosas mauduojas, jaunīčs saka sovam kučeram : "Aizbrauc svuotam prīškā!"

Kučers aizbraucja. Kai tik izbraucja uz azara, lads pasaplētja un jauničs ar jaunivi pazuda. Cyti kuozinīki suoka meklēt tuo cāuruma, pa kurā īkrita jauničs ar jaunivi, bet navarēja atrast, lads kaids beja, taids ir. Tūlaik muosas īguoduoja par tū cyušku, kura gulēja uz jaunuokuos muosas drēbem un izstuostīja vysu kuozinīkim. Kuoziniki saprota, ka jaunuokū muosu aizvedja sev par sīvu azara kēniņš un aizbraucja atpakaļ uz sātu.