Zaltis par precinieku.

 

10. A. 425 A. Teicēja 76. g. veca Īva Staleidzāne Atašienē.

Tāvam beja treis meitas; jaunuokuo muosa par vauokom muosom beja skaistuaka. Kaidu reizi vosoras laikā, vysas treis muosas aizguoja uz jyuru mauduotūs. Izamauduojušās, izleida nu yudeņa un gribēja apsaviļkt, bet uz jaunuokuos muosas drēbem gulēja lels tuorps un drēbu nadevja. Vacuokuos truosas apsavylka un aizguoja uz sātu, bet jaunukuo palyka pi sovom drēbem stuovādama. Kai tik jei pastīp rūkas pajemt drēbs, tai tuorps tyuleņ taisuos īkūst rūkuos. Tad tuorps saka jaunuokajai muosai: "Jo tu īsi pi manis par sīvu, tad es tev atdūšu drēbes, bet jo naīsi, tad tevi un tova tāva sātu nūsleicynuošu."

Muosai baist beja, ka nanūsleicynoj juos un tāva sātas un jei pīkrita īt pi tuorpa par sīvu. Tuorps atdevja drēbes un tnuosa apsavylka.

"T agad īsim uz munu muižu," soka tuorps un syta ar sovu asti uz yudeņa. Pasataisīja lels sauss ceļš un muosa ar tuorpu aizguoja uz jyuras dybynu. Jyuras dybynā beja lela un cīši skaista muiža. Tuorps palyka par cvlvāku un beja cīši skaists kēniņa dāls, kuru par tuorpu beja apbūrusi rogona. Dzeivoj veirs ar sīvu sovā muižā laimīgi un jim pīdzyma dāls. Pēc kaida laika muosai īsagribēja aizīt uz sauszemi pi sova tāva un muosom vīsūs. Kēniņa dāls otkon palyka par tuorpu un syta ar asti par yudeni. Pasataisīja sauss ceļš un muosa ar sovu dēliņu aizguoja uz sauszemi. Atguoja muosa uz sātu un tāvs ar vacuakom muosam prosa: "Ktrr tu beji tik ilgi pazuduse?"

"Es izguoju pi veira, pi tuo tuorpa, kurs gulēja uz munom drēbem un dzeivuoju jyuras dybynā juo skaistajā muižā. Kad mes dzivuojam muižā, muns veirs ir skaists kēniņa dāls," atbiļdēja muosa. Vacuokuos muosas suoka skaust jaunuokuos muosas laimi.

"Kai tu aizīsi atpakaļ?" prosa vacuokuos muosas.

"Pašuos pusdīnuos es īšu uz jyuru un pasaukšu sova veira: "Tuorps, muns veirs!" un jis aizvess mani uz sātu."

"Nūkausim tuorpu!" sarunuoja vacuokuos muosas.

Ūtras dīnas pusdīnuos vacuokuos muosas paprīšku aizskrēja uz jyuru un pasaucja: "Tuorps, muns veirs!"

Tuorps izbuozja golvu nu jyudeņa un muosas ar zūbynu nūcierta juo golvu un aizskrēja uz sātu. Atguoja jaunuokuo muosa uz jyuru un redz, ka pa yudeni maun juos veira golva un vysa yura sorkona. Nūsaluodēja muosa par dzaguzi un šūboltdīn par dzaguzi kyukoj.