7. A. 425 A. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteros.

Reiz vienam ķēniņam bijusi meita, kuŗa vēlējusies sev tādu vīru, kam zili zobi. Ilgi neviens tāds negadījies. Beidzot arī velns dabūjis zināt, kādu vīru grib ķēniņa meita. Viņš pārvērties par smuku kungu ar ziliem zobiem un braucis prēcībās pie ķēniņa meitas.

Ja, ķēniņa meitai velns paticis. Viņa gan nezinājusi, ka tas ir velns. Viņa nodzērusi kāzas. Pēc kāzām velns aizvedis ķēniņa meitu uz savu pili, kas bijusi jūŗas dibenā. Tur viņi abi dzīvojuši. Kad velns kur braucis ciemoties, tad viņš pārvērtis ķēniņa meitu par salmu kūli. Bet drīz vien citi velni dabūjuši zināt, ka velna pilī, jūras dibenā, dzīvo ķēniņa meita. Tie to gribējuši apēst. Citu velnu nodomu dabūjis zināt arī mazais velnēns, kas ķēniņa meitu sargājis un bijis ar to pa draugam. Viņš to pastāstījis arī ķēniņa meitai- Ķēniņa meita manījusi, ka nu nebūs labi. Viņa sākusi lūgties, lai mazais velnēns viņu izglābj. Mazais velnēns pārvērtis ķēniņa meitu par putnu un tā aizskrējusi uz sava tēva pili. Velnēns piekodinājis ķēniņa meitai, lai tā no pils nekur neiziet, jo velni viņu vaktēšot.

Kad ķēniņa meita nokļuvusi sava tēva pilī, tad visu izstāstījusi vecam ķēniņam. Ķēniņš saaicinājis daudz mācītājus un tie aizgājuši uz jūrmalu. Ķēniņa meita gājusi tiem līdz. Viņa jūrmalā saukusi: "Uū! Uū!"

Drīz vien velns bijis klāt. Viņš izbāzis galvu no ūdens. Mācītāji sākuši to svētīt. Uzreiz sacēlies pērkons un velnu nospēris. Ķēniņa meita atkal saukusi: "Uū! Uū!" - neviens neatsaucies.

Nu bijis skaidrs, ka velns ir beigts. Bet citi velni nodomājuši ķēniņa meitai atriebties. Ilgi tiem negadījusies izdevība, jo ķēniņa meita dzīvojusi sava tēva pilī un nekur negājusi.

Ķēniņam bijusi arī otra meita, vēl maza meitenīte. Viņa reiz pastaigājusies gar jūrmalu. Viņai pretim nācis smalks kungs un prasījis, ko darot viņas māsa? Māsa dzīvojot pilī, teikusi mazā ķēniņa meitene. Nu, lai aiznesot viņai to kastīti, un smalkais kungs iedevis smuku kastīti. Meitene to paņēmusi un aiznesusi uz pili, kur arī to atdevusi savai māsai.

Ķēniņa meita iegājusi savā istabā un attaisījusi smuko kastīti. Uzreiz no tās izšāvusies uguns, kas apņēmusi ķēniņa meitu un tā sadegusi.

Tā velni atriebušies ķēniņa mitai.