4. A. 425 C. Teicēja 85 g. veca A. Mičule Višķos. Kultūras balss kr.

Beja treis muosas. Vīnu vokora juos vysas struoduodamas, suoka pļuopuot, kaidu veiru kotra grib. Vaauokuo muosa teicja: "Es gribu kaut vaca kēniņa, tikai, lai jis byutu boguots!"

Ūtra teicja: "Man gribis, lai munam veiram byutu zalta ūsas un sudobra buorda un lai jis ar byutu cīši boguots!"

Bet mozuokuo nikuo narunuoja. Muosas suoka juos prasīt un viņa atbiļdēja: "Man, vīnolga, lai byus kaut klybais suns, bet tikai ar lobu sirdi, un boguotības man na cīši gribis!"

Muosas suoka smītīs par jū un tai palyka.

Pēc kaida laika atbraucja svuoti. Vacuokū muosu pajēmja kēniņš un tik vacs un dusmīgs, ka viņai na cīši labi beja dzeivuot. Ūtru muosu pajēmja cylvāks ar zalta ūsom un sudobra buordu, un kaut beja boguots, tūmār beja cylvāks bez sirds, un vyduskai muosai ari na tik labi guoja dzeive.

Bet kas beja par breinumu, kad mozuokai muosai jauničs beja klybais suns. Nikuo nasacīj a mozuo muosiņa un apsaprecēja ar suni. Suns navarēja aizvest ar zyrgu juos uz sovom muojom, bet aizvedja taipat kuojom. Īt, īt jī un redz: stuov smuka pils. Muosa vaicoj suni : "Kas te dzeivoj?"

"Mes dzeivuosim," atbiļdēja suņs un īvedja jū īškā. Kas tur tik nabeja! Muosa nu lelas prīcas suoka bučuot sovu veiru, suni, un tai palyka ar jū dzeivuot. Guoja gulātu. Suns soka: Es kotru nakti īīšu pilī un dzeivuošu ar tevi, bet reitā aizīšu otkon prūjom! Tikai tu nikod naktīs nadedz guni un nasaver uz man,is, kad es gulēšu!"

Muosa beja ar mīru, un tai jī dzeivuoja. Atbraucja pi juos cīmā muosas. Suoka muosas vaicuot, kai jai īt dzeive? Un kad muosiņa izstuostīja juom vysu, juos jū pīrunuoja pasavērt, kas guļ gultā. Kad jī otken aizbraucja, muosiņa aizdedzja guni un pasavēra gultā. Veras: suņa vītā guļ tik smuks jauneklis, ka jai tyulen jis patyka. Tai jei puorsēdēja pa vysu nakti. Kad suocjās dīna, jei appyutja guni un aizguoja gulātu. Jauneklis puorsataisēja par suņi un aizskrēja prūjom.

Ūtrā naktī, jei otkon tai pasaskatīja un otkon appyutja guni, kad jau beja gaisma radzama.

Trešā naktī jai veirs tai patyka, ka viņa naredzēja, kad jau beja dīna. Jauneklis puorsataisēja par suņi un aizbāga, bet vairuok naatnuocja. Izskrēja muosiņa meklēt, apskrēja vysu zemi, bet nikur juo nadabuoja un lilu lelas rauduošonas un žēlastības jei tai nūmyra.