Ķēniņa dēls čūskas veidā.

 

1. A. 433. P. Š. Raunā.

Vienam nabaga tēvam ar māti bijusi maza meitenīte. Kad Viņi miruši tad meitenīti paņēmis viens saimnieks par ganu. Tur bārenīte ar laiku izaug par skaistu jaunavu.

Govis ganīdama, bārenīte bieži sēdējusi apakš vienas liepas un dziedājusi. Reiz ganu meitai dziedot, no liepas cera izlīdusi balta čūska. Meitene sabijusies, paķērusi kādu koku un gribējusi čūsku sist, bet čūska ātri aizbēgusi.

Otrā dienā ganu meita tāpat dzied un baltā čūska atkal parādās. Šoreiz viņa čūsku nesit, bet tik aizdzen to projām.

Trešā dienā dziedot, atkal parādās baltā čūska. Nu vairs meitene nebaidās no čūskas, bet arī čūska paliek drošāka. Labu rokās laiku noskatījusies uz garo tārpu, ganu meita to saņem to pēdīgi rokās.

Čūska ir tik lēna un mierīga, it kā viņa būtu vai sasista. Bārenītei ir nabaga kustonīša žēl, un tā to tikmēr glauda kamēr pēdīgi nobučo. ,

Kā tik meitenes lūpas pieskaras pie čūskas galvas, tā čūska tūlin izslīda no viņas rokām un nejaukā tārpa vietā parādās skaists jauneklis. Meitene ļoti nobīstas un grib bēgt projām; bet jauneklis to aiztura un sāk viņai stāstīt, kas viņš tāds esot.

"Es esmu ķēniņa dēls, bet ļauns burvis bija mani nobūris par čūsku. Par tādu čūsku man bija jāpaliek līdz tam laikam, kamēr kāda jaunava mani nobučotu. Tev nu bija tāda žēlīga sirds, ka tu mani nobučoji un atpestīji mani no burvības. Par to tev nu arī būs jāpaliek par manu sievu un nākamo ķēniņieni!"

To teicis, viņš atvadījās no skaistās bārenītes un aizgāja savu ceļu. Jaunavai gan ļoti patika skaistais ķēniņa dēls, bet viņa nevarēja ne ticēt, ka viss tas varētu notikt, ko ķēniņa dēls vi ai bija solījis. Tādēļ viņa arī nevienam nekā neteica, ko viņa bija redzējusi un dzirdējusi.

Pēc neilga laika ganu meitas saimnieka mājā iebrauca lepna karīte, no kuŗas izkāpa pats ķēniņa dēls. Visi mājas ļaudis par to brīnījās un domāja, ka ķēniņa dēls būs apmaldījies. Brīnumi bija vēl lielāki, kad dabūja zināt, ka ķēniņa dēls atbraucis pēc ganu meitas.

Drīz vien nu nosvinēja kāzas un jaunais ķēniņš ar ķēniņieni dzīvoja laimīgi.