2. A. 440. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗos.

Vienu princi ragana apbūrusi par vardi, aiznesusi uz otru ķēniņa valsti un iemetusi akā. Nāburgu ķēniņa dēls un meita spēlējušies ar bumbu, kas iekritusi akā. Bumbu saķērusi varde un neatdevusi. Pie akas pienākusi princese un sacījusi: "Atdod manu bumbu."

Ja tu mani precēsi, tad es bumbu atdošu," teikusi varde. "

Princesei bumbas bija bezgala žēl un tā arī apsolījusies vardi precēt. Varde izlēkusi no akas un atdevusi bumbu. Princese paķērusi bumbu un ieskrējusi pili. Viņai bijis traki

bailes no lielās, nejaukās vardes. Varde lēkusi uz pili plakš, plakš! pie durvim klāt.

Laid mani iekšā! Tu apsolījies ar mani runāties, ēst no "

viena telēķa un gulēt vienā gultā," teikusi varde.

Istabā gadījies arī pats ķēniņš. Viņš princesei prasījis, kas tas tāds ir, kas prasās iekšā. Princese stāstījusi par vardi.

"Ne, tā nevar būt varde, kas runā cilvēku valodu," atteicis ķēniņš, "tam vajaga cilvēkam būt. Laid viņu iekšā!"

Princese ielaidusi vardi istabā. Kad pilī ēduši vakariņas, plakš, plakš! varde pie princeses telēķa klāt! Princese aizbēgusi, bet varde paēdusi. Kad princese gājusi gulēt - plakš, plakš! varde pie durvim klāt!

Laid mani iekšā! Tu apsolījies pie manis gulēt." "

Princese negribējusi laist, bet ķēniņš uzstājies: "Laid viņu iekšā, redzi, kā viņa runā."

Princese ielaidusi. Plakš, plakš! varde gultā un princesei līdzās. Princese noskaitusies un izsviedusi vardi no gultas. Bet varde atkal - plakš, plakš! un gultā atpakaļ. Nu princese noskaitusies pa galam un sviedusi vardi taisni pret mūŗi - pakš! un varde kājas vien nokarcinājusi un bijusi beigta! Bet tai pašā mirklī varde pārvērtusies par skaistu princi sudraba bruņās un zelta zobenu pie sāniem.

"Paldies, ka jūs mani izglābāt," teicis princis uz princesi. Mani nobūra ragana. Ja nebūtu jūs gadījusies, tad man vēl ilgi būtu par vardi jālēkā."

No brīnumiem princese nespējusi ne vārdiņu pār lūpām dabūt. Otrā dienā princis gājis pie ķēniņa un lūdzis princeses roku. Ja, ķēniņam nekas nebijis pretim, tas atdevis savu meitu prinčam.

Piezīme. Varētu būt, ka šī pasaka ir cēlusies no J. Zvaigznītes tulkotās Grimmu pasaciņas (skat. Ievads, 110. l. p.), bet viņa bez šaubām ir pārgājusi tautas mutē. Arī es atceros to vairāk reiz dzirdējis stāstam. P. Š.