3. A. 440. Kārlis Skujiņa no Frīdas Celmiņas Smiltenes Inča m.

Reiz viena princese bumbāsies. Bumbājoties viņai bumba iekritusi akā. Princesei bumbas bīš traki žēl un viņa pie akas rūgti raudāsi. Akas grodos tupēsi viena liela nejauka varde. Varde sacīsi, ja princese apsoloties viņai par sievu, tad tā bumbu no akas izvilkšot un atdošot princesei. Princesei bīš tā bumbas žēl, ka apsolīsies ar' vardei par sievu. Varde ielīdusi ūdenī un iznesusi princesei bumbu.

Princese, laimīga par atdabūto bumbu, aizgāsi uz pili un ēdusi pusdienu. Vienc pie durvim klauvēš. Tur nākusi varde. Varde izstāstīsi ķēnīnam un atgādināsi princesei viņas solījumu, Tai zemē bīš tāds paradums: ko sola, tas jāizpilda. Ar lielu riebumu kēnīc ar princesi apsolīšies izpildīt solījumu.

Varde lūgusi, lai viņai dodot ēst no tā paša telēķa, uz kuŗa princese ēdusi. Princese devusi ar', bet pati vair neēdusi. Viņa dzērusi pienu. Varde akal lūgusi, lai dodot viņai dzert pienu no tās pašas krūzes, no kuŗas princese dzērusi.

Princese devusi ar', bet pati vair no tās krūzes nedzērusi. Princese nepaēdusi iegāsi savā guļamā istabā un likusies gulēt. Pie durim vienc pieklauvēš. Istabā ienākusi varde un sacīsi, lai ņemot šo klāt gulēt. Princesei bīš jāatļaun. Varde iegūlusies princesei līdzās. Princese juzdama līdzās auksto riebīgo vardi. nelabi nodrebināsies. Varde lūgusi, lai princese dodot viņam mutes. Princese nu ilgāk vairs nevarēsi ciest. Viņa saķērusi vardi un sviedusi pret sienu. Varde izšķīdusi un pārvērtusies par skaistu, skaistu princi.

Princese ar princi - vardi nodzēruši kāzas un dzīvojot vēl tagad laimīgi, ja nu neesot nomiruši.