4. A. 440. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē Pienavā. LP, I, 84.

Kādam tēvam ir ļoti skaista meita. Tēvs viņai dāvina zelta bumbu, ar kuŗu nu meita ikrītiņus, saulei lecot, iet gar dīķmalu rotaļāties. Kādu rītu bumba iekrīt dīķī. Nabadzīte dīķmalā gauži ,raud. Kāda varde viņas raudāšanu izdzird un laipni jautā: "Meitiņ, puķīt, ko nu tā raudi?" ' "

"Ja, kā neraudāšu? Tēvs man dāvināja zelta bumbu un nu netīšu tā iekrita dīķī."

Varde apsolās bumbu iznest, ja meita apņemas vardi pie sevis pārnest un vienā gultā kopā gulēt. Meita apņemas; bet gultā tai varde atriebjas. Pilna īgnuma viņa pakampj vardi un laiž pret sienu, ka nošļekst vien. Bet tai pašā acumirklī varde pārvēršas par skaistu jaunekli, zilām acim, dzeltēniem matiem. Jauneklis apprec meitu un dzīvo laimīgi.