6. A. 440. 402. Kārlis Skujiņa no Frīdas Celmiņas Smiltenes pag. Inča mājā.

Vienam ķēnīnam bīšas trīs meitas. Kēnīc meitām sacīš, lai tās ņemot vīrus, un kuŗš no vīrim būšot skaistākais un gudrākais, tam viņš atdošot valsti un iecelšot to par ķēnīnu savā vietā.

Princeses ņēmušas trīs kocīnus un katra savu kocīnu aizsviedusi tālu prom. Viņas sacīšas: "Kas atnesīs mūsu kocīnus, tie būs mūsu vīri."

Divām vecākām princesēm viņu kocīnus atnesuši divi prinči, bet jaunākās princeses kocīnu atnesusi varde. Vecākās princeses izsmējušas jaunāko par tās nejauko vīru - vardi.

Ķēnīc reiz sasaucis visus trīs meitu preciniekus un tiem sacīš: tas, kurš izaudīšot visskaistāko audeklu, dabūšot valsti un palikšot par ķēnīnu. Abi vecāko meitu precinieki mocīšies un auduši savus audeklus ar zīdu, zeltu un sudrabu, bet varde paņēmis prastu audekla gabalu, piegāš pie loga, trīs reiz paklanījies pret sauli., murmināš nesaprotamus vārdus, un audekls pārvērties par tik skaistu, kāds vēl pasaulē nebīš redzēts. Visi trīs princešu precinieki rādīši savus audeklus ķēnīnam. Vardei bīš visskaistākais, un ķēnīc nevarēš vie to apbrīnot.

Tad ķēnīc sacīš visim trīsim preciniekim, lai tie cepot maizi. Kuŗam būšot gardākā maize, tam viņč atdošot valstību un darīšot to par ķēnīnu.

Abi vecāko princešu precinieki mīcīši un cepuši savu maizi ar visādiem gardumiem, bet varde paņēmis rupjas maizes kukuli, piegāš pie loga, trīs reiz paklanījies pret sauli, murmināš nesaprotamus vārdus un maize pārvērtusies par tik gardu, kāda pasaulē vēl nebīsi ēsta.

Tad visi trīs precinieki devuši ķēnīnam savu maizi smeķēt. Vardes maize bīsi akal vislabākā, un ķēnīc ēzdams to nevarēš vie diezgan nogodāt.

Kēnīc sacīš visim trīsim meitu preciniekim, lei tie sapulcējoties un tad viņam parādoties. Kuŗš no visim trīsim būšot skaistākais, tam tad ar kritīšot tā valsts un tas ķēnīna gods.

Abi vecāko princešu precinieki nezināši, kā ģērbties un pucēties, kā ne. Pēdīgi viņi saģērbušies dārgās zīda, santa un zelta drēbēs. Varde piegāš pie loga, trīs reiz paklanījies pret sauli, murmināš nesaprotamus vārdus un pārvērties par tik skaistu princi, kāds vēl pasaulē neesot bīš.

Visi trīsi princešu precinieki nostāšies ķēnīna priekšā. Princis varde akal bīš visskaistākais un ķēnīc viņā nevarēš noskatīties vie.

Kēnīc prinčam vardem, kā visgudrākam un visskaistākam atdevis valsti un iecēlis to par ķēnīnu.

Princis varde un jaunākā princese dzīvājot vēl tagad laimi i ja no liela vecuma neesot jau nomiruši.