Ceļotājs meklē laimi.

 

1. A. 460. B. L. P. Dzukste - Pienava. LP, I, 60.

Reiz kāds nabags puisis grib bagātnieka meitu precēt, bet tēvs atraki meitu nelaiž, kamēr brūtgāns tikpat bagāts. Puisim mājās nelaimējas pie bagātības tikt; viņš iet pasaule laimi un bagātību meklēt. Kādu dienu jaunais ceļa vīrs iegriežas kādā pilī. Ķēniņš prasa: "Kur laba iesi?"

"Eimu pasaulē laimi meklēt."

"Nu, savu laimi meklēdams, uzmeklē arī manu nelaimi, tad dabūsi pusvalsts no manis: man pazuda princese."

Puisis apsolas meklet, cik spedams, un aiziet. Otra diena tas atkal iegriezas kada pili. Ke&127;ni&127;s prasa, kur laba ejot.

"Eimu pasaule laimi melclet."

"Nu, savu laimi m,:kledams, uzmekle ari manu nelaimi, tad dabusi pusvalsts no manis. Redzi, man bija tada abele, ku&127;a jauki speleja, bet nu ta vairs nespele."

Puisis ap&127;emas meklet, cik spedams, un aiziet. Tresa diena tas atkal iegriezas kada pili. Kenir&127;s prasa, kur laba iedams. "Eimu pasaale laimi meklet.`'

"Nu, savu laimi mekledams, uzrnekle ari manu nelaimi, tad dabusi pusvalsts no manis. Redzi, es taisu jau pieci gadi cietuksni; bet nevaru uztaisit: ko pa di&127;nu uztaisu, tas pa nakti sagazas."

Puisis apsolas meklet, cik spedams, un aiziet. Ceturta diena tas satiek ve&127;u kat-aviru, kut-s prasa: "Kur, delir&127;, laba ej?`' ,,Eimu pasaule laimi meklet."

"Nu, savu laimi mekledams, uzmekle ari manu nelairni: es stavu uz vakti te ilgus gadus un neviens mani neparmaina." Puisis apsolas meklet, cik spesot, un aiziet. Nu iet, iet, kamer

saiet kadu tuksnesi, kur maza majina. Majir&127;a sez jauna sieviete, kas, svesnieku ieraudzidama. sabistas un saka: "Kur tu gadijies sini maji&127;a? &127;e vel neviens cilveks nav savu kaju iesperis. Ej tudai projam, citadi mans virs parnaks un tevi saplosis."

Puisis nu izstasta, ko saticis, ko pats mekle un ko citi uzdevusi meklet. Knapi bija izteicis, te sievietes virs, pul&127;is, nak, ka rib un tric ar devir&127;am galvam. Vir&127;s iemuk aizkrasni. Pu&127;Cis parnak un dusmigi prasa: ,,Kas te par svesu smaku?"

28

"Ko nu, viri&127;, niekojies? Pa.ts skraididams svesu smaku saadies!"

Pul&127;is apmierinas; tagad tas paed un tad liek sievai galvu ieskat. I&127;et nazis sievai ieskajot izkrit zeme. Pul&127;is tudal pr asa, kapec nazis nokritis. Sieva atbild: "Es, virin, ieskajot iesnaudos un sap&127;oju."

"Nu, ko laba sap&127;oji?"

"Es sap&127;oju, ka kadam keni&127;am jauna meita pazudusi." Tu esi ta."

" Sieva nu ieska no jauna, kamer nazis atkal izkrit. Kad mt pul&127;is prasa, kade&127; nazis izkritis, tad ta stasta tadu sapni: "Sap&127;oju, ka vienam &127;Ceni&127;am bijusi tada abele, kas spelejusi, bet nu vairs nespele."

"Apak&127; tas abeles ir berna kauli aprakti. Lai izrok tos, tad atkal speles."

Sieva nu ieska no jauna, lcamer nazis atkal izkrit. "Nu, ko nu sap&127;oji?"

"Es sap&127;oju, ka kads l&127;eni&127;s taisa pieci gadi vienu cietoksni; bet ko pa dienu uztaisa, tas pa nakti sag&127;ust."

"Apaks cietoks&127;a mut-a ir naudas kaste. Lai izrok to, tad uztaisis.

Sieva nu ieska, kamer nazis atkal izkrit. "Nu, k0 nu SapI&127;Ojl?"

"Es sapr&127;oju, ka kadam kat-aviram muzigi jastav uz vakti." "Lai kat'avirs kadu gal'amgajeju piesauc klat un iedod tik savu zobinu, tad paliks ga&127;&127;mgajejs vi&127;a vieta un vi&127;s tiks vala."

Puisis to visu noklausas. Sieva nu ieska galvu tik ilgi, kamer pukis iemieg. Tad ta puisim iedod pul&127;a zobinu un liek visas devir&127;as galvas nocirst. Nu bija princese briva un puisis bagats cilveks, jo vins visiem parnes atrasto nelaimi, pasacidams, kas katram jadara, lai no nelaimes va&127;a tiktu. Keni&127;i atdod puisim apsoIitas pusvalstis un nu vienreiz puisis tik bagats, ka var savu ligavi&127;u precet.