6. A. 460. B. 613. N. Rancāns Preiļos.

Dzeivuoja treis bruoļi. Vīnu reiz vīns nu bruoļim nūguoja tuoli uz vīnu pilsātu. Atpakaļ daguoja īt pi vokora, un īdams jis īraudzēja upes krostā laivu. Jau labi beja tymss, kad jis nūsprīde puoraulēt zam laivas. Tikkū jis paleida zam laivas, kai dzierd: nazkas atskrīn un nūsamat uz laivas. Par laiku vēl atskrīn nazkas, ari nūsamat uz laivas un soka, ka kēninam asūt slyma meita, bet ka kas zynuotu, var ētu jū izzuolēt. "Zam ūzūla, kurs aug kēniņa pilī, ira varde; ka tū vardi izvuoreitu un ar tū sulu kēniņa meitu Padzierdeitu, tad tyulen palyktu vasala."

Ūtrs soka: "Vīnā pilsātā jis yudini apturēja un tagad nivīns tamā pilsātā nazyna, kur dabuot yudiņa. Bet tik vajag atvelt akmini, kurs guļ uz vyds pilsātas, un vudins otkon byus."

Zam gaismas tī, kuri runuoja, otkon nūskrēja prūjom. Tad izleida nu laivas zamaškas myusu ceļaveirs, aizguoja uz kēniņu un izzuolēja kēniņa meitu. Kēniņš nu lelas prīcas īdeve jam daudzi monta.

Ceļaveirs nūguoja ari uz tū pilsātu, kuŗā nabeja yudiņa, atvēle akmini un yudiņa pilsātā otkon beja pa pylnam. Jam šimā pilsātā ari labi nūmoksuoja un jis atguoja uz sātu ūti boguots.

Bruoļi, kuri beja sātā, ļūti nūsaprīcuoja, ka sagaidēja sovu trešū bruoli un vēl ar lelu naudu. Tai jī tagad dzeivuoja laimeigi un nikuo jīm natryuka. Bet valni uz tuos upes krosta pi laivas sprīde un streidējuos, kas atkluoja jū nūslāpumus, izzuolēja kēniņam meitu un otkon īdeve pilsātai yudini.