19. A. 465. A. L. Uļjaņa Latgalē. Kultūras balss kr.

Reiz dzeivuoja vīns cylvāks, kas beja dzirdēj's par skaistū Duortu, kuŗa braukuoja zalta kuaī pa jyuras dybynim un dzeivuoja aiz trejdeveņu jyuru. Sadūmuoja viņš īt maklātu skaistuos Duortas. Guoja, guoja - redz mežā mozu ustobiņu Īguoja vydā - tur sēdēja vecīte un skaitēja myusas. Vecīte beja par valdinīcu uz vvsim kustūņim, kas tik kustēja mežā, yudenī un gaisā. Ceļaveirs vaicuoja vecītei : "Voi redzēji skaistū Duortu?"

Vecīte atbildēja: "Es gon nazynu, muna saime varbyut zynuos."

Sasaucja jei vysus zvērus, zivis un putnus un vaiuoja, voi visi asūt. Atsasaucja zvēri: "Vēļ klybuo vēža nav." Aizskrēja mudruokuo zivs un atvede klybū vēzi. Tagad beja vysi un vecīte otkon vaicuoja: "Kur zynat skaistuo Duortu?"

Klybais vēzis sacēja : "Kai es nazynuošu ? Jei man jyuras dybynā puorbraucja puori ar zalta kugi un nūplēse vysu uodu nū mugoras. Juos dēļ es vēļ šūdīn asmu klybs."

Tod ceļaveirs sāduos uz vēža mugoras un laidēs jyurā Duortas maklātu. Aiznesa vēzis Duortas maklātuoju uz ūtru jyuras molu. Tur beja radzama stykla piļsāta. Aizguoja Duortas- māklātuojs uz stykla piļsātu, atroda skaistū Duortu, apsaprecēja un dzeivoj vēl šū boltu dīnu stykla piļsātā.