7. A. 465 D. P. Smelteris Latgalē.

Jauns cilvēks braucis pa ceļu precībās un saticis vecu vīriņu. "Kur braukdams?" vecītis jautājis.

"Precībās," šis atbild. "Vai brūte jau zināma?"

"Nē!"

"Nu tad brauc uz elli precībās!" "Ko es tur darīšu?"

"Precē velna metu, bet neņem no velna nekādas mantas un prasi no viņa tikai salmus!"

Jaunais cilvēks paklausa vecītim un aizbrauc uz elli. Velns viņam arī labprāt atdod savu meitu un piedāvā visādas mantas pūrā līdz. Bet jaunais cilvēks neņem nekādas mantas un prasa tikai salmus. Velns gan negrib salmu dot, bet pēdīgi arī atdod. Tā nu jaunais cilvēks atbrauc uz māju ar savu jauno sievu un kādiem salmu kūlīšiem.

Mājā pārbraukuši, viņi nu sastāda visus elles salmu stiebriņus savā dārzā. Visi iestādītie salmu stiebriņi paliek par skaistiem augļu kokiem un tūlin sāk zaļot un ziedēt ar skaistiem baltiem ziediem. Kad nu rītā viņi iet atkal apskatīt savu dārzu. tad visi koki pārvēršas par baltiem eņģeļiem, paceļas gaisā un aiziet uz debesim.

Šie salmi ellē bijušas velna pieviltās aužu dvēseles; kas nu tikušas atkal no elles vaļā.