3. J. Opyncāns no 90 . vecas vecītes Birzgaļu pag. Kultūras balss kr.

Cytureiz dzeivuoja vīns cīši boguots kungs. Pi juo atīt nabags olkons cylvāks un lyudz maizes kukulīti. Kungs nabogu izlomoj un padzan prūjom.

Par kaidu laiku otkon atīt pi kunga nabogs cylvāks un prosa maizes kukulīti. Kungs nu dusmem gotovs puorpleist, jis vysalž izlomoj, izbyksta nabogu un padzen prūjom.

Par kaidu laiku trešū reizi atīt nabogs pi kunga un otkon lyudzās maizes kukulīti. Tagad kungs vairs nagrib skaistīs un īdūd nabogom maizes kukulīti.

Pēc kaida laika kungs nūmierst un aizīt Dīva prīškā. Tymā pasaulē īsuoc svērt kunga lobūs un slyktūs dorbus. Kreisā pusē pīlīk jūti daudz, bt lobajā nava nikuo. Beiguos izškursta vysas gruomotas lopas un tikai pēdīgā atrūn īrakstītu vīnu kukulīti maizes, kurs beja īdūts nabogam. Kai līk šū lobū dorbu uz svorim, tai jis puorsver vysus slyktūs dorbus. Kungs teik īlikts slaucējamā gunī [Fegefeuer], cytaidi byutu ticis ellē.