4. Kultūras balss krājuma pasaka no Latgales.

Bagāts tēvs mirdams atstāja divus dēlus savā mājā. Vecākais brālis, gudrs būdams, paņēma tēva māju līdz ar visu mantu, bet savu jaunāko brāli, muļķīti, aizveda uz mežu un ielika tur mazā istabiņā. Vecākais brālis nu dzīvoja viens pats savā mājā kā bagāts kungs, bet jaunākam bija jāiztiek ar ogām un riekstiem mežā.

Reiz atnāca pie muļķīša viens nabags vecītis un lūdzās: "Iedod man, lūdzams, kādu gabaliņu maizītes!"

Muļķītis atbild : "Es dotu labprāt, bet man jau pašam badā jāmirst."

Vecītis saka: "Tev krāsnī ir visādi ēdieni un uz galda daudz maizes."

Muļķītis apskatās - patiešām: krāsns ir pilna ar dažādiem ēdieniem un galds pilns ar maizi. Nabaga brālis nu lūdz vecīti pie galda un abi notura brangu maltīti. Pēc ēšanas vecītis aiziet atkal projām, un muļķītim nu vairs netrūkst nekādu ēdienu. Viņš dzīvo savā meža istabiņā, Dievu slavēdams.

Pēc kāda laika vecītis atkal atnāk pie muļķīša un saka: "Agrāk tu mani uzņēmi savā mājā, nāci nu tagad pie manis dzīvot!"

Muļķītis nu bija ļoti priecīgs, ka varēs dzīvot kopā ar mīļo vecīti. Tā nu abi aiziet projām. Pēdīgi viņi nonāk pie lielas skaistas pils, kādas muļķītis vēl nebija ne redzējis ne dzirdējis. Kad abi bija paēduši un kādu laiciņu parunājušies, tad vecītis aiziedams pasacīja muļķītim: "Tu nu vari visur staigāt, kur tikai tev patīk, bet tikai šajos trijos kambaŗos tu neej!"

Tā nu muļķītis staigāja un apskatīja skaisto pili, bet pēdīgi viņš gribēja arī zināt, kas īsti būtu tanīs aizliegtos kambaŗos. Viņš atveŗ vienas durvis un redz, ka viss kambaris ir pilns ar zeltu. Atveŗ otras durvis un redz tur tikai sidrabu. Atveŗ trešās durvis - tur lielā katlā vārās viņa vecākais brālis.

Nabaga brālis nu dzīvoja laimīgi pie Dieviņa debesīs, bet bagātajam brālim bija jāvārās elles katlā.

Piezīme. Šī pasaku ir atstāstīta rakstu valodā. P. Š.