5. Teicēja V. Kromene. Kultūras balss kr.

Reiz dzeivuoja vec's ar savu vecīti. Obi jī beja jau vaci Reiz vecīts īstatīja zierni, bet vecīte pupu. Zierns auga, auga un saleika, bet pupa izauga leidz dabasim. Vecs ar vecīti pa pupu izkuopia dabasūs. Tur jī īraudzēja mozu muojiņu, īguoia īškā un pasaprasīja puorgulēt. Tuos muojiņas saiminīks, arī vecīts, soka: "Labpruot es jyusus pījemtu, ka tik jyus naāstu munu peiragu!"

"Na, na, mēs naēssim," atbildēja veči un palyka tymā muojiņā uz nakts muojom. Vecīts paruodīja jīm vītu, kur gulēt, un pats aizguoja prūjom. Veči palyka itymā muojiņā un atsagula. Gulēja, gulēja veciņa un soka: "Voi, voi man ēst gribīs!"

Tad veciņa pajēmja vīnu peiragu un apēdja. Reitā atguoja vecīts, saiminīks, un prosa: "Vai jyus naēdēt munu peiragu?

"Na, na," atbildēja veciņa un aizguoja ar sovu veci tuoļuok. Pīguoja vokors. Veči īguoja cytā muojiņā pasaprasīt uz nakts muojom. Tur iī atroda otkon taidu pašu vecīti, kai pyrmā muojiņā, un prasījas puorgulēt. Vecīts ilaidja un pīsacīja, ka naāstu nu juo duorza uobūļu, bet pats aizguoja prūjom. Palyka veči vīni paši muojiņā un atsagula. Gulēja, gulēja veciņa un soka: "Vai, vai man gribīs paraudzīt veča uobūļu!" un apēdja vīnu.

Reitā vecīts atīt un prosa: "Vai naēdēt munu uobūļu?"

"Na, na," atbildēja veciņa un aizguoja ar sovu vecīti tuoļuok. Guoja, guoja jī un otkon pīnuocja vokors. Otkon jī īraudzēja mozu muojiņu un īguoja pasaprasīt puorgulēt. Tur otkon atroda taidu pašu vecīti, kai agruokuos divējuos muojiņuos. Vciši prosa: "Vai navar puorgulēt?"

"Labpruot," atbildēja vecīts, "bet ka jyus nasavyzynutu ar munim ratiņim!"

"Na, nasavyzynuosint," atbildēja veči un palyka uz nakts muojom. Tuos muojas vecīts atstuoja īguojējus un aizguoja prūjom. Veči atsagula un guļ, bet veciņai mīgs naīt, jai gribīs pasavyzynuot ratiiūs. Pīcēļa veciņa sovu veci, sāduos jī obadivēji ratiņūs un gribēja vyzvnuotīs, bet te ratiņi salyuza. Veči nūlyka molā salauztūs ratiņus un otkon atsagula. Reitā vecīts atīt un prosa: "Vai vyzynuojātīs munūs ratiņūs?"

"Na, mes nasavyzvnuojām," atbildēja veciņa.

Tad vecs pīvedja vecini pi salauztim ratiņim un ruoda. Veciņai nabeja, kuo atsarunuot un jei soka: "Mes tik drusku gribējam pasavyzynuot!"

Sasadusmuoja vecīts un nūsvīdja večus nu dabasim. Veči krizdami sasasyta un nūmyra.