6. Teicēja 90 g. veca A Vitkovska Kārsavā. Kultūras balss kr.

Vīns jauneklis sadūmuoja precētīs un gribēja pajemt buorenīti, juo pats beja cīši boguots. Jaunekļa vacuoki tuo nagribēja un tūreiz, kad vajadzēja byut kuozom, jī nūkēŗa buorenīti un aiznesja uz tik augsta kolna, ka jei navarēja izleist nu juo, un stuovēja tur par nakti. Buorenīte suoka lyugt Dīvu, juo jai beja baist, un tik skumīgi, ka jei tur cīši rauduoja. Ap divpadsmytū stundi jei īraudzēja daudz pundurīšu, kuri apkuort jai dancuoja un runuoja: "Nabādoj, tu dabuosi sovu bryuguonu juo tu viņu mīlej, bet juo na, tūlaik paiīc te pat ar mums dzeivuot, byusi myusu muosiņa!"

Buorenīte jīm atbildēja: "Mīļuot es jū ūti mī]uoju, bet zynu, ka naesmu boguota, tuopēc nikod jis nabyus muns. Ar jums es ar mīru palikt tepat dzeivuot!"

Tai pundurīši jū pījēmja pi sevis.

Kad jauneklis dabuoja zvnuot, ka buorenītes vairuok nav, jiš cīši žāluoja un nagribēja ni ar vīnu meitu taisit kuozu. Tāvs ar muoti teicja: "Buorenīti pajēmja laikam taids pats nabogs kai jei paša. Tagad tu vari saprast, ka viņa tevis namīluoja tik cīši, kai tu beji dūmuojis! Precējīs lobuok ar cytu!"

Bet jauneklis napaklausīja vacuokūs un cytas napajēmja. Tai puorguoja nazcik laika. Jauneklis aizguoja medībās un tamā pašā augstā kolnā īraudzēja, ka nazkas kustīs. Jis dūmuoja, ka kaids zvērs. un izšāvja. Bet kas par breinumu beja, kad jis izdzierda buorenītes bolsu: "Kū tu izdarēji, poguons, tu esi nacylvāks!"

Jis dreiži atskrēja un redz, ka buorenīte guļ un apkuort stuov daudz pundurīšu. Jauneklis suoka lyugt pīdūšoam un ar osorom pīrunuot, lai jei īt uz sātu. Redzūt tū, arī buorenīte suoka rauduot, bet pundurīši teicja: "Radzam, ka jyus vīns ūtru mīļuojit, tuopēc gribam jums īdūt laimi, palīcīt obi te un dzeivuojīt ar mums!"

Buorenīte un jauneklis beja ar mīru, bet laimes nabeja, jo puoršautuo buorenīte dreiži nūmyra. Tai jauneklis palyka par pundurīti un laikam pa šai dīnai ar viņim dzeivoj un dūmoj tikai por buorenīti.