8. A. 467. S. Uļjana Latgalē. Kultūras balss kr.

Dzeivuoja vecis un buoba piertī nn ēde pupas. Vīna pupa īkrita zemē zam luovas un izdeiga. Auga, auga - daauga leidz luovai. Vecis izyurbe caurumu luovai, bet pupa vēl auga. Tod vecis izvurbe caurumu grīstim. Pupa daauga leidz jumtam, un vecis izvurbe caurumu jumtam. Auga pupa kupla un stīpēs leidz pusdebesim. Kad pupas viersyuņa nabeja vairs saradzama, veči sadūmuoja kuopt uz debesim. Pyrmuok laidēs kuopt vecis kai drūsuokais. Kad buoba vairs navarēja veča saredzēt, tod kuopa arī paša vece. Kuopa, kuopa obēji, un kai kryta vecis zemē pa zorim, nūruove buobu un obi nūsasyta. Tai vairuok veči vairs nav kuopuši pa pupu debesīs.