2. Teicēja 50 gadu veca Katrīna Kozlovska Ozolmuižā.

Reiz dzīvoja viena nabaga atraitne, kurai bija viena četri gadi veca meitiņa. Nevesela būdama, atraitne nevarēja pat pārtiku nopelnīt. Taisni ziemas svētku sestdienā viņa palika tik vāja; ka nespēja vairs aiziet uz kaimiņiem palūgt savam bērnam kādu maizes kumosu. Meitenīte to nesaprata un lūdza mātei, lai dodat ēst. Mātes sirds to nevarēja panest un beidza pukstēt. Istabiņa nebija kurināta un bērns no aukstuma un izsalkuma sāka raudāt. Piegājusi pie mātes, viņa teica bēdīgā balsī : "Māmiņ, vai tu mani nedzirdi?"

Māte vairs to nedzirdēja, bet kāds eņģelis atbildēja viņas vietā: "Nē! Ej tik nu pati un paprasi pie kaimiņiem maizīti, mātniņa vairs ar tevi nedzīvos!"

Meitiņa, to dzirdēdama, arī saprata, ka jāiet projārll, un raudādama izgāja ārā. Tā viņa gāja, gāja, kamēr pionāca pie vienas mājas, kur caur logu varēja redzēt skaistu ziemassvētku egLti. Viņa ieiet iekšā un lūdz, lai dodot kumosiņu maizītes u?l lai [aujot eglīti paskatīties. Saimnieks domāja, ka kāds palaidņa bērns atnācis, apskaitās lIn uzkliedza, lai ejot projāln.

Meitiņa tik raud un iet tālāku, kamēr nonāk pie baznīcas. 'fur vīņa atkal redz vēl lielāku l.m daudz skaistāku eglīti. Viņai gan ļoti gribētos iet iekšā, bet var jau atkal gadīties kāds dusmīgs saimnieks, kas nelaiž. Viņa atsēstas uz baznīoas sliekšņa, bet salst rociņas un kājiņas un viņa atkal sāk raudāt. Pienāk viens eņģelis tm jautā: "Kāpēc tu, bērns, negribi nākt baznīcā?'`

Man ir bailes, vai tur nav kāds dnsmīgs saimnieks," meitenīte atbild.

"Nē," atbild eņģelis. "saimnieks baznīcā ir ļoti labs, viņš jau to eglīti taisīja, tevis gaidīdams."

Vai manis?" iesaucās rneitenīte. "Kas tad i.r tas labais saim- "?

IliekS "

"Mīļae.s Dieviņš!" atbildēja eņģelis un aizveda meitenīti pie egIītes. Meitiņai nu palika tik silti, tik labi, un arī savu mīļo nlāmiņu viņa ieraudzīia pie eglītes.

Vēl ta.gad mazā rneitenīte dzīvo pie mīļā Dieviņa un ziemas- svētkos dedizna skaistu eglīti kopā ar eņģelīšienl.

P i e z i m e Šī pasaka liekas būt cēlusies no Andersena pasaciriām (skat. Ievads, 1.10 l. p.), het ir jau stipri pārgrozījusies. P. Š.

166