Ellē un debesīs.

1. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. LP. V. 352 (154).

Dāls or tāvu raiz broukuši iz debasim un nūbroukuši pī kuoda azara. Tās socījs: "Tepat ir debasis!"

Tod tur nū azara iznuocs veirs. Dāls prosījs: "Voi te ir debasis?"

Veirs otbildājs: "Ir gon!"

Nu obi divi, dāls or tāvu, īlākuši azarā un puorpeldājši ūtrā pusē; bet ziergs polics šinī pusē. Gor azara malu īdami donuokuši beidzūt pī vallu muojiņas. Valli prosījši: kur ohi īmūt?

Iz debasim," viņi otbildājši. Nu juo iz debasim loi tod īimūt pī ķieniņa oprunātīs. Lobi, īguojši pī ķieniņa un taikuši kuo gribūt iz debasim tikt. Nu ķieniņš aizveds obus pī vuortim un pīsocījs, loi kloudzinūt. Šī pīkluodzinājši, tuoleit iznuocs līls vails un oicinājs īškā. Bet dāls, leidz kū īroudzījs vallu, nagribējs voiruok īt; taīs gon teics: "Nu kos tur līla nalaime! Īsam ori vallam leidz."

Bet dāls naguojs un naguojs. Kod nu naguojs neikū dorīt , meklājši citus vuortus. Meklājši, meklājši, beidzūt otroduši un suokuši kloudzināt. Iznuocs Dīvs: kū gribūt? Tuo un tuo -- šī izstuostījši. Bet Dīvs otteics, kuo dālu gon pīņamūt, tāvu nā - loi groužīrt tāvu zemē. Dāls arouds; bet tās pīķērīs pī dāla un nu obi nūkrituši zemē un īkrituši louvu bedrē. Tai bedrē bejs līls louva, tis vinus obijus oprejs. Bet ūtrā dīnā donākuši ģieģari un tū louvu nūšuovuši, Ģieģari izvilkuši louvu nū bedres un suokuši uodu deirāt Kod uodu nūplāsuši, tod sķierduši pušu. Bet, ok tu breinumi un brīsmas, kuodas tur nūtika! Divi dzeivi cilvāki izlaida nū lou vas vādara un stuostīja, kuo obijim nūtics. Ģieģari noklausijšīs un tod loiduši iz muojam.