l. A. 470. Ilcbergu Herta Rīgā.

Reiz dzīvojuši kaimiņos divi lieli draugi. Vienam no viņiem reiz bijis jāaizbrauc kur tālu projām. Šķiroties viens otram zvērējuši : ja kāds precēšoties, tad visādā ziņā aicināšot otru kāzās. Pēc kāda laika mājā palikušais draugs saslimis un nomiris. Otrs draugs pārbraucis, gribējis precēties un braucis ar kāzi niekiem gar kapsētu. Tur nu brūtgāns atšķīries no kāziniekiem un gājis pastāstīt savam draugam kapsētā, ka viņam šodien esot kāzas. Kaps atvēries, mirušais parādījies kā dzīvs un sacījis: "Nāc, draugs, pie manis izdzert kādas glāzes vīna."

Brūtgāns nu arī paklausījis un izdzēris trīs glāzes. Iznācis no kapa, jaunais vīrs, sācis meklēt kāzniekus, bet to nekur vairs neesot bijis. Visas apkārtnes mājas bijušas savādākas. Visi ļaudis sveši. Tik turienes mācītājs esot atradis rakstos, ka priekš trīssimti gadiem bijušas tādas kāzas, kur kapsētā pazudis brūtgāns. Kamēr izdēruši trīs glāzes vīna, pagājuši trīssimti gadi.