Abi dzīvē un nāvē savienotie draugi.

 

7. A. 470. H. Skujiņš, Andrs Ziemelis, Bilskas pag.

Divi brāļi iemīlējušies vienā meitā. Meita vienu brāli vien mīlējusi un solījusies tam par sievu. Otrs brālis no sirdsēstiem nomiris un mirstot dzīvam brālim piekodinājis, lai kāzu dienā nāk uz kapsētu un viņam pasaka, kā viņu laulās.

Kāzu dienā, priekš laulāšanas, dzīvais brālis, brūtgāns, teicis brūtei, ka viņš iešot uz kapsētu un drīz vien būšot atpakaļ. Brūtgāns aizgājis uz kapsētu, nometies ceļos pie brāļa kapa un teicis : "Celies augšā, mīļais brāli, nu ir mana kāzu diena."

Kaps atvēries un mirušais brālis teicis uz dzīvajo: "Nāc nu apskati, kā man te labi iet."

Brūtgāns bijis ar mieru un pa trepītēm iekāpis kapā. No tur ienes abi brāļi iegājuši dikti skaistā dārzā, kur ziedējušas smaržīgas puķes un pie kokiem auguši dažādi gardi augļi. Turpat bijuši dažādi galdi; uz tiem bijuši gardi ēdieni un dzērieni.

Mirušais brālis dzīvam brāļam visu izrādījis un tad teicis, lai nu ejot uz baznīcu, lai brūtei viņš nebūtu tik ilgi jāgaida. Tad viņš brūtgānu pavadījis līdz savam kapam, kas atkal atvēries un brūtgāns uzkāpis pa trepītēm.

Brūtgāns iznācis ārā, pasaulē, un sācis meklēt baznīcu. Bet tās viņš neatradis. Tuvumā gani ganījuši lopus. Brūtgāns gājis uz tiem. Bet tikko gani to ieraudzījuši, tie sākuši kliegt un bēgt. Beidzot brūtgāns saticis ceļmalā vecu vecenīti, kurai prasījis, vai nezinot baznīcu. Vecenīte atbildējusi, ka baznīca esot tālu. Tad brūtgāns vēl vecenītei stāstījis, ka šodien esot viņa kāzu diena un ka brūte viņu pie baznīcas gaidot. Vecenīte nekā nezinājusi. Viņa brūtgānam pateikusi, lai iet pie mācītāja un prasa tam.

Brūtgāns aizgājis pie mācītāja un tam stāstījis, kur viņš bijis un ko redzējis, kā arī to, ka šodien esot viņa kāzu diena. Mācītājs sācis meklēties pa vecām grāmatām un arī atradis, ka tūkstoš gadu atpakaļ viens brūtgāns pazudis pie baznīcas durvīm.

Mācītājs ievedis brūtgānu baznīcā un nosvētījis. Kad svētīšana bijusi pabeigta, tad brūtgāns uzreiz sabiris mazā pīšļu čupiņā.

Mazais laiciņš, ko brūtgāns ar savu nomirušo brāli pavadījis brīnumdārzā, uz zemes bijuši veseli tūkstoš gadu.