Abi dzīvē un nāvē savienotie draugi.

 

9. A. 470. O. Kiršteins, Kr. Misā. LP, IV. 50.

Vienreiz viens puisis braucis uz kāzām. Bijusi nakts. Gar līķu pagrabu braucot, no kapiem izvēlusies galva un saukusi : "Mīļais cilvēks, pagaidi jel mani arī!"

Puisim palicis bail, uzšāvis zirgam un negribējis ne par ko gaidīt. Bet galva steigusies pakaļ, beidzot panākusi un ievēlusies ragūs, prasīdama, kur puisis braukšot?

"Uz kāzām!"

"Ņem mani līdz kāzās!"

"Ko tu, galva, bez rumpja kāzās darīsi? Sabaidīsi cilvēkus, vairāk nekā."

"Nemuldi niekus!" galva atteikusi, "gan ievelšos istabā, ka neviens mani neredzēs."

Tā palicis. Aizbraukuši kāzu mājā, iegriezuši sētas vidū, puisis apskatījies - galvas vairs nav, bet tai vietā jauns cilvēks gadījies. Iegājuši iekšā, brūte jaunajam cilvēkam pretim: "Vai, Jāni, kur tad tu rādījies? Tevi nemaz kāzās negaidīja, tādēļ ka tik aplam tāļu dzīvo."

Šis neko daudz nav atbildējis.

Sadzīvojuši līdz pusnaktij. Te uz reizi jaunais cilvēks vedinājis puisi laukā. Izgājuši. Laukā tas atkal palicis par galvu, sacīdams: "Ved mani tūliņ turp, kur paņēmi!"

Neko darīt - puisis aizjūdzis savu zirgu un vedis. Aizbraukuši uz kapiem, -- galva ievēlusies līķu pagrabā, teikdama: "Pagaidi drusku mani, varbūt, ka tevi aicināšu arī savās kāzās."

Puisis nav gaidījis. Bet, līdz tādu gabaliņu pabraucis, galva gadījusies zirgam priekšā un nelaidusi ne no vietas, sacīdama: "Nē, nē, tev jānāk - vai gribi, vai negribi - manās kāzās! Noliec grožus uz ragūm, gan zirgs pats pārkāps māju, bet tu nāksi man līdz."

Neko darīt - gājis arī. Iegājuši līķu pagrabā. Tur bijusi liela krāsns, kas kurinājusies liesmās. Galva atkal palikusi par jaunu cilvēku, iekāpusi krāsnī un ievedusi puisi līdz; bet ne puisis sadedzis, ne arī viņš. Pēc kāda laika puisim teikts, lai ņemot vienu ogli un lai ejot uz māju, ja gribot. Puisis paņēmis ogli, izgājis laukā un prasījis jaunam cilvēkam, kas viņš tāds esot, lai teicot.

"Esmu velns!" galva neteikusi, un vairāk nekā.

Puisis pārgājis mājā, bet neatradis neviena pazīstama cilvēka vairs. Bijuši pagājuši trīs simti gadi no tu laika, kur uz kāzām braucis. Bet ogle. ko paņēmis līdz, bijusi pārvērtusies kabatā par zelta gabalu.