10. A. 470. A. Lerchis - Puškaitis Džūkstē - Pienavā. LP, II. 23.

Kādā pilsētā bagāts kungs darinājis dzīras un gājis savus viesus salūgt. Laukā kungs ieraudzījis cilvēka galvu un ielūdzis to lai. Brīnumu galva atnākusi uz dzīrām un teikusi tā: "Es nu atnācu gan uz tavām dzīrām, bet rītu tev jānāk arī uz manām!"

Kungs apsolījies. No rīta tas aizgājis pie galvas, izdzēris trīs kausus, mazuliet pakavējies un tad steidzies uz mājām. Pārnācis mājā - ne vairs pilsēta, ne iedzīvotāju. Tik tai vietā akmeņu stabs ierakts un uz staba uzrakstīts, ka nav jau trīsdesmit gadu, kamēr karš pilsētu nopostījis.

Kungs aizgājis pie mācītāja. Mācītājs ņēmis apsvētīt; bet, līdz ko apsvētījis, tā kungs palicis par pelnu čupiņu.