14. A. 470. J. Karēlis Baižkalnā, Kr. Barona biedrības kr.

Reiz viens puisis braucis uz baznīcu laulāties. Ceļā viņš saticis vecīti. Vecītis sacījis, lai, atpakaļ braucot, šis pie viņa iegriežoties. Braucot no baznīcas, brūtgāns arī izpildījis vecīša lūgumu un piebraucis pie viņa mājiņas.

Citi kāzinieki ar brūti aizbraukuši uz kāzu māju. Brūtgāns piesējis savu melno zirgu pie jumta spāres un pats iegājis iekšā. Vecītis licis viņam izdzert vienu glāzi tējas. Pēc tam brūtgāns atkal izgājis laukā, lai brauktu uz māju. Ārā viņš atradis mellā zirga vietā pavisam baltu.

Braucis uz māju. Saticis ganus un prasījis tiem: "Vai kāzinieki jau ilgi kamēr aizbraukuši?"

Gani brīnījušies, kas par kāziniekiem! Brūtgāns izstāstījis visu. Gani tad sacījuši, ka viņu tēvu-tēvi esot piedzīvojuši, ka braucot no kāzām, brūtgāns pazudis.

Brūtgāns tagad tik nojaudis, ka viņš tējas glāzi dzēris tik ilgi, un uz vietas palicis par pelniem.