17. A. 470. J. Simenovs Dolē, Brīvzemnieka ,kr. 104. LP, VII, I, 1218 (3).

Reiz mācītājs gājis uz baznīcu; ceļā viņam piestājies nabags un nu abi gājuši kopā. Tikai nabags bijis taisnprātīgāks par mācītāju. Viņiem vajadzējis par upīti pāri iet. Nabags gājis pa ūdeni tikpat labi kā pa zemi; bet mācītājam bijusi jāmeklē laipa. Iegājuši baznīcā. Tiklīdz mācītājs sācis sprediķot, ienācis velns un pierakstījis uz kazas ādas visus, kas smējušies un kas snauduši - arī pašu mācītāju pierakstījis. Pēc dievkalpojuma mācītājs ies uz mājām, piestājās atkal nabags, aiziedami abi kopā. Ceļā mācītājam iegribas dzert. Aiziet pie dzidras upītes, nabags saka mācītājam: "Lūk, kur dzidrs ūdens, dzer nu!"

Mācītājs nodzeŗas. Pēc tam nabags ieteiksies : "Aiziesim, es tev parādīšu, no kurienes šī dzidrā upīte izvirst."

Aiziet, pieiet pie avota, redz: maita guļ un no tās izvirst dzidrais ūdens. Še nu viņam nabags saka: "Šī maita. ko te redzi, tā tu esi; bet dzidrais ūdens. kas no tās izvirst. ir Dieva vārds, ko tu sludini."

Kad abi šķīrušies, nabags ieaicinājis mācītāju pie sevis ciemā; bet kad mācītājs teicies nezinām šā būdiņu, tad nabags apsolījis viņam zirgu aizsūtīt, tas būšot aizvest.

Pēc kādām dienām mācītāja pagalmā ieskrējis balts zirgs. Licis stallī laist, bet zirgs nedevies rokā, kamēr pašam mācītājam bijis jānāk. Mācītājs sēdies zirgam mugurā, izjājis caur apbrīnojamu birzi, vēl caur otru tādu, nonācis pie nabaga. Apsveicinājies, izdzēris kausu vīna un tūlin jājis atpakaļ. Pārjājis savā muižā - redz: viss pārgrozījies, citi strādnieki un cits mācītājs viņa vietā. Viņš skatās, skatās, nevar saprast, ko tas nozīmē. Beidzot ierunāsies ar veciem, itin veciem cilvēkiem - tie piesaka: "Mūsu vectēvi mums stāstīja, ka kopš vairāk gadu simteņiem no šās muižas esot izjājis reiz mācītājs baltā zirgā un nozudis, ka ne vēsts."

Atnāca svētdiena. Viņš ar jauno mācītāju aizgājis uz baznīcu un teicis ļaudim: "Tā un tā - tūkstošs gadu pagājuši, kamēr es pie nabaga tikai vienu kausu vīna vien izdzēru."

To teicis mācītājs saklupis un pārvērties par pelniem.

Piezīme. Tā epizode par avotu, kas iztek no maitas, ir jau sastopama pasaku grāmatā Gesta Romanorum. P. Š.