7. A. 471. J. Opyncāns Latgalē. Kultūras balss kr.

Dzeivuoja vīns kēniņš un ļūti namīļuoja ubogus un vysaidus cytus nabogus. Vīnu reizi viņš dabuoja vīnu gruomotu, kur beja rakstīts, ka tai dzeivuojūt, viņš paliks zamuoks par kotru ubogu. Nu lelom dusmem kēniņš saplēš gruomotu un lik viņu īsvīst ceplī.

Pēc tam kēniņam goduos izīt duorzā pastaiguotu. Viņš redz, ka uobelē sēd vīns putns ar zalta spuornim. Putns paplēš sovus spuornus un kēniņš redz, ka uz spuornim ir raksti. Viņš izlosa, ka kotrs cylvāks, kas nūtvers šū putnu, tys zynuos vvsu, kas nūteik boltā pasaulē. Kēniņš grib putnu nūkērt, bet viņš laižas tuoļuok. Kēniņš otkon ker, bet viņš atsamatas tepat prīškā. Tai viņš to ķērdams jau teik uorā nu duorza. Viņš vys grib putnu nūkērt, tuodē dzanas viņam pakaļ, koleidz dasadur putnam pi spuornu. Pēc tam kēniņš vairs navar atsaturēt, viņu raun pēc

putna kai kaids vīsylns. Tai viņi skrīn, skrīn. Putns puorskrīn par vīnu upi, bet kēniņš palīk tymā molā. Putns ūtrā pusē puriaoj spuornus un kēniņam gribīs viņa nūkērt. Tuodēļ viņš nūsagērb un puormaun puori. Bet tymā pusē viņam otkon teik žāl drēbu un plykam byut ari nateik. Viņš grīžas atpakaļ, kur beja drēbes atstuotas, bet drēbu vairs naatrūn. Viņš grīžas pi zemnīkim, kas ora teirumā, un lyudz drēbes, stuostīdams, ka šis asūt kēniņš. Zemnīki jem un izper viņu rumtodami: "Nakauņa bet na kēniņš. Kai tev nav kauna muonīt lauds?"

Tad viņš īt tuoluok, sastuop cyuku gonus un lyudz paleiga, bet tī arī nadūmoj klausītīs, jem un rīda viņu ar suni. Beiguos atsaroduos vīns vecīts, kurs apsažēluojās uz nalaimīguo kēniņa un idevja viņam nūplāstas uboga drēbes: īluops uz īluopa. Bet lai varētu puorsasist uz prīšku, viņš īteic nalaimīgam kēniņam aizzajemt [nodarboties] ar ubogu voduošonu, jo tai viņš uotruok tikšūt sovā valstī.

Kēniņš pasajem pi vīna uboga par vedēju. Tai viņš nūstaiguoja kaidus trejtis godus, koleidz teik sovā valstī. Ticis muojuos sajēmis otkan varu sovuos rūkuos, ķēniņš tyulīt izdevja taidu pavēli, ka kotru nabogu ir juopījam, juodūd viņam lobu podūmu un kai cytaidi juopaleidz viņa gryutai dzeivei.