4. A. 472. 760. V Jūrmalietis Siltā skolā, LP, VI, 11, piez.

Divi zēni gājuši gar kapsētu. Tas viens teicis: "Kas te būs cilvēku, kad tie visi augšā celsies!"

Otrs smējies: "Tad es labāk palieku par akmeni, ja nomirušie vēl varētu atdzīvoties!"

Kā to izteicis, tūlin nozudis. Otrs brīnījies, kur šis palicis un sācis meklēt, bet nav un nav.

Vēlāk reiz rakuši jaunu kapu, un kas ir? Uzrakuši akmini ,pilnīgi kā cilvēku - tas bijis tas neticīgais zēns. Akmeni noveduši mācītāja muižā un nolikuši kukņā.

[Reiz ķēkša redzējusi, ka akmens smejas, nu gājusi tūlin mācītājam stāstīt. Mācītājs ienācis ķēķī, nosvētījis akmini, un akmens tūlin palicis par cilvēku. Viņš nu izstāstījis visu, ko piedzīvojis.]