5. A. 472. 760. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗu pag.

Divi vandarzelļi gājuši pa ceļu un savā starpā sprieduši, kā gan tas varētu būt, ka cilvēki var palikt par akmens stabiem. Viens tomēr neticējis un izsaucies: "Pie velna, es tādiem niekiem neticu."

Tūlin vandarzellis pārvērties par akmens stabu. Otrs lielās izbailēs sācis kliegt un bēgt. Viņš ieskrējis nāburgu mājā un stāstījis notikušo. Mājā dzīvojusi arī veca vecene, kuŗai sava znaja [zināšana] bijusi. Vecene sacījusi, ka tas ir velna darbs, un pamācījusi, kā lai dara.

Akmans stabu aiznesuši uz baznīcu un nostādījuši pret altāri, stabam riņķī apvilkuši riņķus un krustus. Tad nokāvuši baltu gaili un apslacījuši ar asinim stabu.

Tai pašā acu mirklī viens no augšas sagrābis stabu un uzrāvis to nezin kur. Visi tik noskatījušies, bet darīt nekā nav varējuši.