Par akmeni palikušais cilvēks.

 

6. A. 472. 760. V. Gaŗā no A. Kalniņas Baldones apr. J. A. Jansona kr.

Kādreiz divi vīri gājuši gar kapsētu. Viens sacījis, ka miro&127;i celsies augšā, otrs, kuŗam vārds bijis Ādams, ka necelsies. Ādams teicis: "Lai es par akmeni palieku, bet miroņi necelsies augšu." Pirmais vīrs pārgājis mājās sveiks un vesels, bet otrs piepēži pazudis. Pēc 300 gadiem kapsētā rakts kaps un atrasts kāds akmeņa cilvēks. Mācītājs to ienesis savā mājā un nolicis meitas istabā. Bet katru nakti ap pulkstens 12. meita dzirdējusi, ka tēls smejas. Citi tam neticējuši. Te gājis pats mācītājs klausīties minēto tēlu. Mācītājs jautājis, kas tēls esot, un minējis vairākus vārdus. Bet tikko tas minējis vārdu Ādams, tēls pārvērties par pelnu kopiņu. Tas bijis tas vīrs, kas nav ticējis, ka miroņi celsies augšā.