1. A. 475. P. Š. no P. Dankas Raunā.

No kaŗadienesta atnāk zaldāts mājā, bet viņam nav nekādas naudas un vecāku arī vairs nav, kur pagaidām apmesties. Domādams, ko 1ai dara, viņš nosaka: "Ak, tu velns, ko 1ai nu iesāku?"

Te viņš apskatās un redz: nāk viens kungs pretī. Kungs tūlin uzprasa: "Vai negribi pie manis par puisi derēties?" "Kādēļ ne? Kad tik ir tāds darbs, ko es māku strādāt." "Krāsnis kurināt jau tu mācēsi!" "To jau nu gan mācēšu, bet vai es varēšu arī ko nopelnīt?" "Par algu tu nebēdā! Tev būs trīs gadi katru dienu jāku rina trīs krāsnis, ka neviena neizdziest. Ja tu labi nekurināsi, tad tu dabūsi pērienu; bet ja mani klausīsi, tad tev piebēršu visas ķešas ar zeltu."

Zaldāts ir ar to m.ierā un iet kungam līdz. Tā viņi iet par purviem un mežiem it kā pa gaisu, kamēr pēdīgi nonāk pie vienas pils. Tur kungs ieved viņu vienā istabā, kur ir trīs krāsnis, un vēl piekodina: ,,Kurini nu tās krāsnis un karsē tos podus! Bet ja tu noņemsi kādam podam vāku un paskatīsies, kas i:ur īekšā, tad tev nocirtīšu kaklu."

Kas tur rnan ko skatīties?" zaldāts atbild un tik sāk kurināt.

Zaldāts jau ir nokalpojis visus trīs gadus un viņam paliek tikai vairs pēdējā darba diena. Viyš nu ar visu varu grib zināt, kas gan tajos podos tiek vārīts. Viņš pacel pirmajam podam vā.ku un redz, ka tur sēd tas vecais zaldāts. kas viņu kaŗadienastā sitis un dīdījis.

Ak, tu te sēdi!" viyš iesaucas, aiztaisa atkal vāku cieši m "

piemet vēl vienu malkas gabalu.

Otrā podā viņš atrod savu dusmīgo kaya virsnieku un arī tā podam pieliek vienu lieku malkas gabalu.

Trešā katlā vārās viņa bargais kungs, pie kuŗa viņš agrāki dienējis. Arī tas viņam aizdevis dusmas, par ko dabūj tāpat vienu lieku malkas gabalu.

Tūlin arī ienāk viņa saimnieks un uzsauc : "Kam tu taisīji tos vākus valā? Vai tā tu izpildi manu pavēli?"

Zaldāts tā sabiiies, ka nevar vairs ne vārda parunāt. Kungs tomēr paliek laipnāks un saka: "Se saņem savu algu un ei tūlin no šejienes projām!"

Kungs n:u piebeŗ zaldātam visas ķešas pilnas ar mēs1iem; bet zaldāts, kā jau vainīgs būdams, arī neko nesaka. Viņš iziet no pils un tiek atkal aiznests kā pa gaisu par purviem un meživm. Nu viņš grib iztīrīt arī savas netīrās ķešas, bet izrādās, ka visas ķešas ir pilnas ar zelta naudu. Zaldāts nu ir bagāts vīrs un dzīvo laimīgi.