5. A. 475. Skolnieks B. Luocis Latgalē. Kultūras balss kr.

Vīns saldats nūdīnējis keizeram divdesmit pīci godi un laidēs īt uz sātu. Jis guoja, guoja - atsagrīzja atpakaļ prasītu nu keizera kaidu gūda vuordu par tik ilgim godim. Keizers jam izdūd taidu dokumentu, ka jis nadreikst nikur ilguok byut, kai vīnu dīnu. Jis puordzeivoj pi vīna dīnu, pī ūtra dīnu un suok īt tuoļuok. Īt, īt - daīt pi skaista meža, īīt mežā, redz skaistu muižu. Īīt tymā muižā, īt vīnā ustobā, ūtrā un puorstaigoj vysas ustobas, nivīnā nav ļaužu. Golā jis īīt vīnā ustobā un atrūn škierstu. Škierstarn nūkreit vuoks un izlīn cylvāks. Tys cylvāks prosa saldatam, lai nūdzeivoj vīnu godu pi juo. Jis arī dzeivoj un dorba jam nikaida nabeja, kai tik izslaucīt ustobu un izkurynuot kruosni. Jis nū dzeivoj vīnu godu. Tys cylvāks, kurs gul šķierstā, izkuop nu škiersta uorā un prosa saldatam, lai nūdzeivoj ūtru godu. Jis soka: nūdzeivuoškys. Jās nūdzeivoj ūtru godu, izkuopj nu škiersta tys cylvāks un prosa, lai vēl nūdzeivoj trešū godu. Tad jis nūdzeivoj ari trešū godu. Tys cyJvāks, kurs gul škierstā, izkuopj nu škiersta uorā un soka tam saldatam: "Tagan tu nūdzeivuoji treis godi, un vairs man navajag. Kū tev par tū samaksuot?"

Tys saldats soka: "Es pots nazynu, kas man lobuok byutu." Tys, kurs škierstā gul, soka: "Es tev dūšu taidu krystu, kū tu padūmuosi un puorskristīsi, tys i nūtiks."

Un vēl jis jam sacēja, ka navar peipīt, šnabi dzert un precētīs. Tad īdūd taidu zyrgu, kas var skrīt pa gaisu un pa yudeni, kur grib.

Jis juoj un dajuoj pi vīnas muižas duorza, kur pasakuoruse uz uobeles zora vīna meitine. Jis, juodams caur, atraun tū meitini nu uobeles. Tei meitine jam keras aiz kokla un žņaudz zemē. Jis padūmoj par tū cylvāku, kurs gul škierstā. Tys tyulin atskrin, un jū ratovoj. Tod jis juoj uz tū pilsātu, kur dzeivuoja keizers. Jis dajuoj pi keizera duorza. Tod jis padūmoj, kai izzataisīt duorzā taidu muoju, ka vairs skaistuokas pasaulē nav. Jis puorkrysta ar tū krystu un īzzataisa muoja. Jis kuop nu zyrga zemē un īīt muojā. Izīt reitā keizera sulaiņi un breinuos, jī dūmoj, ka tur svāta muoja. Tys saldats uz jīm soka: "Neejīt uz ceļim, te nav svāta vīta!"

Piezīme. Šī pasaka, kā redzams, ir nepilnīga. P. Š.